Gaitis Grūtups
Pēc divu gadu pārtraukuma, kas saistīts ar Covid- 19 pandēmijas ierobežojumiem, sestdien Jelgavā atgriezās makšķerēšanas festivāls. To turpina rīkot Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrs, kas ir uzņēmies rūpes arī par makšķerēšanas sporta un atpūtas veida attīstību Latvijā, kā arī gādā par makšķernieku karšu izplatīšanu. Pasākums pulcēja 36 fīdermakšķerēšanas entuziastu, kas izlozes kārtā sadalījās pa pāriem, kurā viens bija pieredzējis makšķerēšanas sportists, bet otrs – jauniesācējs. Uzvarēja izlozētais tandēms, kurā bija makšķerēšanas sportā jau pieredzējusī jelgavniece Māra Ķenģe un Ānes ciema puisis Mareks Gultnieks, kuram šis festivāls bija pirmās sacensības.
Fīdermakšerēšana pieder pie gruntsmakšķerēšanas veidiem, kas Latvijā ieviesās pirms gadiem desmit. Makšķerējot, auklā tiek iesiets ne tikai smagums ēsmas novietošanai uz grunts, bet arī fīderis – grozs ar zivju barību, kas, pievilinot zivis, izšķīst makšķerāķa un ēsmas iegremdēšanas vietā. Lietojot makšķeri ar bezinerces spoli, fīdermakšķernieks āķi ar ēsmu un fīderi parasti aizmet no 20 līdz 70 metru attālumā. Tālāk tiek gaidīts, kad pieķersies zivs vai arī izšķīdīs fīderī ievietotā zivju barība. Kad barība izšķīdusi vai peķērusies zivs, tad makšķernieks atgriežas sākumpozīcijā. Piepilda fīderi no jauna ar zivju barību un atkārto metienu. Fīdermakšķerei nav pludiņa. Par to, ka pieķērusies zivs, signalizē elastīgais makšķerkāta gals.
Vairāk lasiet 21. aprīļa laikrakstā “Zemgales Ziņas”
Teksts un foto: Gaitis Grūtups
Reklāma