Māksliniece starp peonijām un princesēm glezno vēsturisku figūru – Doroteju

Jelgavas pils aulas foajē līdz 28. jūnijam apskatāma Andas Buškevicas personālizstāde “Atgriešanās”. Ekspozīcijā iekļautas šogad tapušas 15 lielformāta eļļas gleznas, kas stāsta par hercogieni Doroteju, princesēm, ziediem, simbolu valstību, mākslinieces sakļaušanos ar vēsturi un iedomu pasauli. Jelgavas Mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Brancis izstādes atklāšanā teica: “Tas ir pārsteidzoši, ka to visu var uzgleznot pusgada laikā!” Izstāde uzrunā ar lielajiem darbu formātiem, krāsām, tēmām un gleznās attēlotajām emocijām.

Dorotejas pilnais vārds ir Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema. Viņa pirms vairāk nekā 260 gadiem (1761. g.) ir dzimusi Zemgalē, Mežotnē, grāfa Mēdema ģimenē. 18 gados Doroteja apprecējās ar 55 gadus veco Kurzemes un Zemgales hercogu Pēteri Bīronu. Viņu laulībā piedzima trīs meitas. Hercogs novērtēja savu daiļo sievu un uzticēja viņai darboties politikas un diplomātijas laukā, ko Doroteja arī lieliski paveica. Eiropas augstākā sabiedrībā viņu pieņēma un atzina. Doroteja zināja vairākas valodas, tajā skaitā arī latviešu. Kā brīnišķīga pērle hercogiene uzmirdzēja Eiropas salonos un iekaroja ne viena vien vīrieša sirdi. Doroteja pati veidoja savus salonus Berlīnē un Parīzē. Attiecībās ar poļu sūtni Jelgavā Aleksandru Batovski viņai ārlaulībā piedzima meita. Dorotejas draugi bija izcilas personības, monarhi, karaļi, ietekmīgi politiķi un diplomāti.

Skaistais stāsts par Doroteju fon Mēdemu turpinās Andas Buškevicas personālizstādē “Atgriešanās”. Lielformāta gleznās, radoši interpretējot hercogienes personību, jūtama dzīva un cilvēcīga mākslinieces sasaiste ar gleznās attēloto. Izstādē redzamās gleznas nav tikai attēlojums, bet gan iekļaušanās pils, galma un pašas Dorotejas dzīvē.

21. gadsimta laikmetīgajā mākslā senu vēsturisku personību gleznošana nav raksturīga. Moderno mākslinieku izstādēs prevelē idejas vai ziņojuma konceptuālisms, ekspozīcijas kļūst arvien starpdisciplinārākas, šokējošas, ultramodernas, bet te, Jelgavas pilī, ir ieradusies Doroteja no 18. gadsimta, uzgleznota 2024. gadā klasiskā eļļas tehnikā.

Māksliniece Anda Buškevica saka: “Ekspozīcijas koncepciju un stāstu par Doroteju un princesēm noteica tas, ka izstāde notiek pilī.” Tomēr pils nav vienīgais iemesls, kāpēc izstādei tika izvēlēta šāda – vēsturiska tēma. Ekspozīcijas ideja ir balstīta mākslinieces iztēlē. Anda, izlasot krietnu klāstu literatūras un dažādus tekstus par Doroteju, savā mākslinieciskās fantāzijas valstībā ar hercogieni ir labi sapratusies. “Doroteja bija sirsnīgs, mīļš un jauks cilvēks,” stāsta Anda. Pievēršanās vēsturiskajai tēmai, ko apvij skaistums un sievietes panākumi politikā, ir vēl viens iemesls, kas nospēlēja par labu Dorotejas un princešu izvēlei. “Šo izstādi es veltu savai mammai,” saka māksliniece, “viņa man un māsai iemācīja mīlestību pret skaisto, iemācīja skaisti ģērbties. Mamma mums mācīja gaumi, un katra maza meitene grib būt princese. Kur ir pils, tur ir arī princeses.”