“Mans vectēvs bija fotogrāfs!”

Kad Līgai Driķei draugi jautā: “Kā tev var būt tik daudz bērnības fotogrāfiju?”, viņa lepni atbild: “Mans vectēvs bija fotogrāfs!” Īsi pirms jaunā gada Zaļenieku kultūras namā notika fotogrāfa Kārļa Roberta Buivida piemiņas izstādes “Zemgales laiks Tērvetē un Zaļeniekos” atklāšana.
Izstāde kultūras namā apskatāma līdz februārim. No fotogrāfa ģimenes saglabātā plašā fotogrāfiju klāsta izvēlētas 63 – 60 ir Kārļa Roberta uzņemtās, bet trijās redzams viņš pats. “Arī tās fotografētas ar viņa fotoaparātu, tikai pogu nospiedis cits,” paskaidro Līga. Tāpat vitrīnā saliktas ar fotografēšanu saistītas lietas, kas palikušas no vectēva. Izstādes atklāšanas datums – 28. decembris – nav bijis nejaušs – tieši šajā dienā vectēvam apritētu 120 gadu.
Bildes jālaiž tautās
“Mēs ar bērniem nolēmām vectēva bildes laist tautās. Mājās to bija saglabājies ļoti daudz. Izstādei atlasījām tās, kas tuvākās apkārtnes cilvēkiem varētu būt interesantas. Par mērķiem nedomājām, vienkārši – tautai parādīt. Lai varētu šo laika posmu saprast, klāt pielikti teksti, un, pateicoties dažiem izstādes apmeklētājiem, atsevišķas bildes tiks aprakstītas sīkāk. Vēlāk izstādē redzamās fotogrāfijas glabāsies Attekās, manās mājās Zaļeniekos, lai, kad sabrauks radi un draugi, varētu skatīties,” stāsta Līga Driķe.
Fotogrāfa amatiera Kārļa Roberta Buivida, kuram vienmēr bijis cits maizes darbs, fotogrāfijās redzami pagājušā gadsimta divdesmitie, trīsdesmitie gadi – ulmaņlaiki Tērvetē –, kā arī laika posms no četrdesmitajiem līdz septiņdesmito gadu vidum Zaļeniekos un tajos laikos dzīvojošie cilvēki. Bet acis tā vien meklē pazīstamas vietas, lai salīdzinātu, kā tās izskatās mūsdienās.