• Māris Mielavs pie “Pilsētsaimniecības” biroja ēkas Pulkveža Oskara Kalpaka ielā
  FOTO NO MĀRA MIELAVA PERSONĪGĀ ALBUMA

Intervija ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītāju Māri Mielavu

– Kuras no visām “Pilsētsaimniecības” atbildības jomām jūs dēvētu par sarežģītākajām un kuras par salīdzinoši vienkāršām?

Ļoti daudz līdzekļu un darba noteikti prasa ielu, ietvju un veloceliņu infrastruktūras apsaimniekošana un uzturēšana, jo pilsētā ir 270 kilometri ielu, no kurām liels īpatsvars – 45% – ir bez asfalta seguma. Satiksmes intensitāte Jelgavā pieaug vidēji par diviem trim procentiem gadā. Pilsētai izteikti nepieciešams apvedceļš, lai Lielā iela nebūtu tik noslogota ar cauri braucošo transportu. Luksofori uz tās tiek regulēti, cenšoties nodrošināt zaļo sinhronizāciju automobiļiem ar pēc iespējas mazāku apstāšanos pilsētas centrā, lai ātrāk izbrauktu cauri un pilsētā būtu mazāk izplūdes gāzu. Taču gājējiem tas nozīmē arī ilgāku gaidīšanu pie luksoforiem – par to esam saņēmuši sūdzības. Maigākās ziemās, kad izdodas ietaupīt uz ielu kaisīšanas un sniega tīrīšanas rēķina, par ieekonomēto naudu cenšamies maksimāli “melnināt” grants seguma ielas, uzklājot tām asfaltbetonu vai veicot tā saukto dubultās virsmas apstrādi. Grants seguma ielām nepieciešama arī greiderēšana un atputekļošana.

Daudz iedzīvotāju ir neapmierināti ar daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu stāvokli, taču, ja zeme tur nepieder pašvaldībai, mēs pēc likuma nedrīkstam tos remontēt pilnībā par pašvaldības līdzekļiem. Toties pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu to labiekārtošanai līdz pat 80% no projekta summas, un tas 2023. gadā, pirmo reizi astoņu gadu laikā, ir pilnībā apgūts.

Pietiekoši apjomīga “Pilsētsaimniecības” darba joma ir ielu apgaismojums, un šogad notiks 1198 novecojušo gāzizlādes lampu nomaiņa ar enerģiju daudz taupošākiem LED gaismekļiem. Taupām, arī pazeminot apgaismojuma intensitāti tajās nakts stundās, kurās uz ielām gandrīz neviena nav. Pilsētas privātmāju apbūvei attīstoties straujāk par pašvaldības plāniem un finansiālajām iespējām, Jelgavā joprojām ir ļoti daudz ielu, kurās nav apgaismojuma un to vajadzīgs ierīkot – ap 28%. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus lūdzam būt aktīviem un līdzīgi kā ar pagalmu labiekārtošanu izmantot pašvaldības līdzfinansējumu arī apgaismes projektu īstenošanai.

Ļoti nozīmīga, bet iedzīvotājiem uzreiz neredzama darbības joma ir lietusūdens kanalizācija un citas hidrotehniskās būves, kuru apkope un novecojušo padomju laiku tīklu nomaiņa prasa daudz resursu. Jelgavā ir ļoti līdzens reljefs, un tā atrodas zemā vietā, līdz ar to nokrišņu ūdens novade uz upi iespējama ar 21 sūkņu stacijas un citas iespaidīgas pazemes infrastruktūras palīdzību. Arī tās remonts un uzturēšana ir dārgi, jo darbi veicami pazemē – zem ielām, ietvēm un citiem objektiem. Taču tas obligāti jādara, jo bez labas lietusūdens novades nav iespējama iela vai ceļš ar kvalitatīvu virsmu. Arī lietusūdens kanalizācijas izbūvei vai remontam iekšpagalmos ir iegūstams Jelgavas pašvaldības līdzfinansējums.

Jelgava ir ļoti zaļa pilsēta, ar daudziem kokiem un apstādījumiem. Zaļo zonu kopšana arī ir viena no jomām, kurās nepieciešami lieli resursi. Lai visu silto sezonu tās būtu skaistas, nepieciešama pļaušana, stādīšana, ravēšana, mēslošana un augu maiņa. Arvien vairāk pilsētā ieviešam ilgtermiņa apstādījumus, kas dod iespēju saimniekot ilgtspējīgāk un ietaupīt pašvaldības, tātad visu iedzīvotāju nodokļu, līdzekļus. Kopšana, protams, vajadzīga arī Jelgavas kokiem.

Visiem ļoti nozīmīga “Pilsētsaimniecības” atbildības nozare ir pilsētas satiksmes organizācija, tiesa, Jelgavas satiksmes kustības drošības komisijā ietilpstam gan mēs, gan CSDD, gan Valsts policijas un pašvaldības policijas speciālisti un citi. Šī komisija vērtē ikvienu iedzīvotāja iesniegumu saistībā ar pārmaiņām un uzlabojumiem, arī sūdzības. Svaru kausi ir jābalansē, lai būtu maksimāli apmierināti gan autobraucēji, gan gājēji un velosipēdisti, un pilsētā ir izvietotas daudzas videokameras, kuras nepārtraukti fiksē un skaita automobiļus, gājējus, transportlīdzekļu ātrumu un kustības blīvumu. Šie dati ir ļoti noderīgi satiksmes organizācijas izpētei un izmaiņām tajā, kā arī bieži tiek ievākti papildus kādās konkrētās pilsētas vietās, par kurām, piemēram, ienācis iedzīvotāju lūgums izveidot jaunu gājēju pāreju. Pilsētā, līdzīgi kā valstī, jāuzlabo autovadītāju disciplīna, jo pašvaldības policija patrulējot un videonovērošanas kamerās fiksē daudzus pārkāpējus. Esam pat fiksējuši ielu posmus, kur 80% transportlīdzekļu brauc ātrāk, nekā atļauts. Uz asfalta daudz kur esam uzkrāsojuši ātruma ierobežojumu atgādinājumus, ātruma ierobežojumi ir arī pie izglītības iestādēm un privātmāju rajonos.

Pilsētā ik gadu pieaug transportlīdzekļu skaits, īpaši tas vērojams katru septembri, kad sākas mācību gads izglītības iestādēs un universitātē. Ir par maz auto stāvvietu daudzdzīvokļu namu pagalmos. Lai gan Jelgava ir Latvijas mērogiem liela pilsēta, šobrīd pie mums nav nevienas pašvaldības ierīkotas maksas stāvvietas, tomēr daudzās vietās ir stāvēšanas ilguma ierobežojumi.

Pilsētā palielinās arī velobraucēju skaits, tāpēc strādājam pie velobraukšanas infrastruktūras uzlabošanas – nepieciešami jauni veloceliņi, iespējams, velosipēdu joslas, jo velosipēdisti un gājēji vietām traucē cits citu.

Atlikušajās “Pilsētsaimniecības” apsaimniekojamās sfērās noteikti arī netrūkst izaicinājumu, līdzīgi kā piecās iepriekš minētajās. Taču kopumā ļoti svarīgi ir saimnieciski un efektīvi plānot un izlietot finansējumu, jo pilsēta strauji attīstās, līdz ar to ātros tempos palielinās arī apsaimniekojamā infrastruktūra. Kur vien iespējams, Jelgavas pašvaldība dažādiem lielajiem projektiem veiksmīgi prot piesaistīt ES fondu līdzekļus.

– Cik ilgi jau esat “Pilsētsaimniecības” vadītājs, un kāda ir jūsu darba pieredze pirms šī amata?

“Pilsētsaimniecībā” sāku strādāt 2010. gadā, drīz pēc studiju beigām RTU, kur esmu ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu transportbūvju nozarē. Sākumā te biju ielu ekspluatācijas inženieris, vēlāk ielu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs un iestādes vadītāja vietnieks. Kopš 2015. gada vadu “Pilsētsaimniecību” pensijā aizgājušā ilggadējā vadītāja Andreja Baļčūna vietā. Pats esmu pilsētā piedalījies ielu infrastruktūras projektēšanā. Darbs ir interesants un dinamisks.

“Pilsētsaimniecībā” esam lieliska, stabila 51 profesionāļa komanda, ar ko ļoti lepojos. Mums nav milzīgas darbinieku mainības, jo amati ir diezgan specifiski, arī paši ieguldām daudz laika un darba mūsu kolēģu izglītošanā. Uzskatu, ka labi protam sadarboties ar dažādām citām iestādēm un organizācijām, arī atbalstīt cits citu un būt saliedēti.

Izdevīga “Pilsētsaimniecībai” ir universitātes atrašanās Jelgavā, jo varam saņemt konsultācijas no universitātes mācībspēkiem, tikt pie darbiniekiem no absolventu vidus, kā arī iesaistīt iestādes darbā studentus. Topošie ainavu arhitekti, piemēram, apgūst profesiju, veidojot Jelgavas namu iekšpagalmu vīzijas, kur iesaistāmies arī mēs.

– Kādi bija jūsu mērķi, sākot vadīt “Pilsētsaimniecību”? Kurus no tiem pagaidām nav izdevies īstenot?

Galvenais mans mērķis, vadot “Pilsētsaimniecību”, ir Jelgavas iedzīvotāju labizjūta – lai cilvēki ir apmierināti ar pievilcīgu, mājīgu, vilinošu pilsētu, kura ir zaļa un ar pietiekamām sportošanas un atpūtas iespējām. Lai cilvēkiem rastos vēlme pārcelties dzīvot uz Jelgavu no citurienes, lai pieaug pilsētas iedzīvotāju, arī darbavietu skaits.

Man ļoti gribas, lai Jelgavas ielu, ietvju, iekšpagalmu jautājums pārstātu būt pilsētas apsaimniekošanā primārais, visproblemātiskākais, kā tas ir ilgus gadus. Darām ļoti daudz, bet šī problemātika joprojām ir visaktuālākā iedzīvotāju aptaujās, tātad jādara vairāk. Protams, to ietekmē arī būvniecības un uzturēšanas izmaksu palielināšanās, un bieži vien pieejamais finansējums netiek līdzi šim izmaksu pieaugumam.

– Ko jelgavnieki paši var darīt savas pilsētas labā?

Pats pirmais – sekot līdzi pašvaldības un “Pilsētsaimniecības” darbam, iesaistīties tajā, vērtēt, piedalīties publiskajās apspriešanās, paust savus lūgumus, ieteikumus. Pilsētas iedzīvotāju prioritātes mums ir ļoti svarīgas, vēlamies, lai ikviens ir sadzirdēts. Sazināties ar pašvaldību par dažādām nebūšanām vai izteikt ierosinājumus var, zvanot uz pašvaldības operatīvās informācijas centra diennakts tālruni 8787 vai atzīmējot problēmu pilsētas digitālajā interaktīvajā kartē. Papildus informāciju, arī “Pilsētsaimniecības” iknedēļas darbus var noskaidrot mūsu mājaslapā www. pilsetsaimnieciba.lv un sociālo tīklu lapās.

Es vēlētos lūgt iedzīvotājiem arī pieskatīt citam citu un nebūt vienaldzīgiem, redzot kādu postām, bojājam vai zogam. Jo būtībā ikviena salauzta ceļa zīme, izsists pieturas stikls, puķudobē nozagti augi nozīmē pašiem sevis apzagšanu, jo sabojātajā bija ieguldīta arī mūsu nodokļu daļa. Jelgavā ir spēcīgi attīstīta videonovērošana, un nereti mūsu pašvaldības policijai, reaģējot uz kamerā redzēto, izdodas pieķert postītājus vai zagļus pie rokas vai visai netālu no pārkāpuma vietas. Šī plašā videonovērošana padara Jelgavu par drošu pilsētu.

– Kuri papildus pilsētas ikdienas apsaimniekošanas darbiem bija “Pilsētsaimniecības” aizvadītā gada lielākie projekti? Kas apjomīgs plānots šogad?

2023. gada apjomīgākais noteikti ir pilsētas apvedceļa remonta un rekonstrukcijas projekts, kurā darbi turpināsies arī šogad, – Aizsargu iela, tās jaunais rotācijas aplis un Kārniņu, Lediņu ceļi. Tā kā šīs ir tranzīta ielas, tad papildus pašvaldības naudai te ieguldīts arī valsts finansējums.

Turpina tapt ielu infrastruktūra Nameja ielā, kā arī ceļa izbūve Lielupes industriālajā parkā. Šogad Raiņa parks tiks pie pilnīgi jaunām apgaismes laternām, kā arī projektēsim seguma atjaunošanu Lielajai ielai no Kalnciema ceļa līdz Čakstes bulvārim. Protams, nozīmīgs ieguvums pilsētas iedzīvotājiem un viesiem būs Pilssalas ielas pārbūve.

Šogad vēl daudz arī nezināmā, kas noskaidrosies tikai līdz ar pilsētas jaunā budžeta apstiprināšanu.

Kas “Pilsētsaimniecībai” Jelgavā jāuztur kārtībā?

Ielas, ietves, veloceliņi. Jelgavā krustojas sešas automaģistrāles un pieci dzelzceļa virzieni, pilsētā ir 365 ielas 270 km garumā, kuru brauktuvju kopējais laukums ir nepilni divi miljoni kvadrātmetru (1 774 756 m²). Jelgavas veloceliņu kopgarums – 37,06 km.

Ielu apgaismojums. Jelgavas ielu apgaismojuma tīklu kopgarums ir 247 km, tos veido 7126 laternas.

Hidrotehniskās būves. Pašvaldība apsaimnieko 21 lietusūdens kanalizācijas sūknētavu, aizvaru sistēmu ūdens atpakaļplūsmas novēršanai no Driksas, kā arī septiņas lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Pilsētā ir vairāk nekā 2500 gūlijas ūdeņu uztveršanai no ielām un lietusūdens kanalizācijas tīkli ap 143 km garumā. Jelgavas meliorācijas sistēmā ir 210 km grāvju un 31 km caurteku.

Tilti. Jelgavai cauri plūst piecas upes – Lielupe, Driksa, Svēte, Platone un Vircava. “Pilsētsaimniecības” apsaimniekošanā ir 17 tilti – 11 paredzēti gan transportam, gan gājējiem, bet seši – tikai gājējiem. Lietuvas šosejā un Loka maģistrālē transporta un gājēju satiksmi pār dzelzceļu nodrošina divi viadukti.

Kapsētas. “Pilsētsaimniecība” apsaimnieko deviņas Jelgavas kapsētas, uzturot tās kārtībā un rūpējoties par labiekārtošanu. Pašvaldība veic arī kapsētās esošo mākslas un kultūrvēsturisko pieminekļu uzraudzību, kā arī apsaimnieko citas karos un represijās bojāgājušo piemiņas vietas.

Satiksmes organizācija. Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu – pastāvīgo un pagaidu ceļa zīmju, gājēju barjeru, signālstabiņu, vadstatņu – izvietošana vai noņemšana pilsētā. Ikgadējā ielu horizontālo apzīmējumu atjaunošana un jaunu ieklāšana, ātrumvaļņu izbūve, jaunu gājēju pāreju ierīkošana, aprīkošana ar ceļa zīmēm un ielu apgaismojumu. Jelgavā darbojas 53 luksoforu objekti (ar luksoforiem aprīkoti ielu krustojumi), no tiem 50 pieslēgti attālinātās vadības un kontroles sistēmai. Lai nodrošinātu un uzlabotu satiksmi, kā arī pašu luksoforu objektu darbību, Jelgavā uzstādītas deviņas infrasarkanās kameras, 19 satiksmes videokameras un četras indukcijas cilpas. “Pilsētsaimniecība” rūpējas arī par dažādu brīdinājuma zīmju izvietošanu 14 vietās pilsētas upju krastos.

Meži. “Pilsētsaimniecība” apsaimnieko pašvaldības mežus, kas atrodas Lielupes kreisajā krastā. To kopplatība ir 675 hektāri. Iestādes meža speciālisti organizē arī pilsētas īpašumos augošo koku apsaimniekošanu, bīstamo un nevēlamo koku izzāģēšanu, jauno koku stādījumu kopšanu un koku vainagu veidošanu.

Mājdzīvnieki. Uztur pašvaldības apsaimniekošanā esošās mājdzīvnieku ekskrementu urnas un divus suņu pastaigu laukumus, iekasē nodevu par suņu turēšanu. Jelgavā 2023. gada 1. janvārī, pēc Lauksaimniecības datu centra statistikas datiem, bija reģistrēti 5174 suņi, 430 kaķi un četri seski.

Svētku nodrošinājums. Pasākumu teritorijas uzturēšana, atkritumu savākšana, satiksmes kustības organizācija, transporta kustības shēmu izstrāde, elektropieslēgumu nodrošināšana, pasākumu aprīkojuma uzstādīšana un noņemšana, pilsētvides noformējuma dekoru izgatavošana un izvietošana.

Zaļās zonas. Jelgavā ir 14 parki un skvēri, kā arī iekškvartālu un ielu apstādījumi. Katru gadu pilsētas puķu dobēs un podos tiek iestādīts aptuveni 40 000 puķu. Iestāde organizē arī pilsētas zālienu kopšanu, kura kopējā platība ir ap 390 ha, no tiem 51 ha ir parku un izglītības iestāžu teritorijas. Sakoptas tiek arī pilsētas neapsaimniekotās teritorijas aptuveni 300 ha platībā.

Arhitektoniskie veidojumi, vides objekti, strūklakas. Pilsētā ir 39 arhitektoniskie un skulpturālie veidojumi – kultūras un mākslas pieminekļi, skulptūras, vides objekti, strūklakas un piemiņas vietas. “Pilsētsaimniecība” ik gadu tos apseko un veic ikdienas kopšanas darbus, ja nepieciešams arī remontu. Iestādes pārziņā ir arī jaunu objektu uzstādīšana un ikdienas apkope.

Rotaļu laukumi un aktīvās atpūtas jaunumi. Iestāde apsaimnieko 18 rotaļu laukumus, septiņus āra trenažieru un trīs basketbola laukumus.

Publiskie ūdeņi un to atpūtas zonas. Jelgavā ir divas peldvietas: Lielupes labā krasta un Pasta salas. Pirms peldsezonas abās 7500 m² platībā iztīra upes gultni, ūdenslīdējiem no ūdens izvelkot zarus, pudeles un citus atkritumus, kas ziemā atnesti ar ledu un straumi. Vasarā peldēšanas zonās pļauj ūdenszāles. Apsaimnieko pontonus zem Driksas tilta.