Andra Ozola
- Inflācija un resursu deficīts ir lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā.
- Martā divas trešdaļas no kopējā cenu kāpuma veidoja pārtikas, degvielas un elektrības cenu pieaugums.
- Šis inflācijas vilnis bez recesijas, visticamāk, nebeigsies.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis vēl straujāku pārtikas, energoresursu un citu izejvielu cenu kāpumu pasaulē, un inflācija Latvijā pirmo reizi kopš 2008. gada ir pārsniegusi 10 %. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, patēriņa cenas Latvijā martā palielinājās par 11,5 % salīdzinājumā ar 2021. gada martu, savukārt salīdzinājumā ar šī gada februāri patēriņa Latvijā ir augušas par 3,3 %. Šis ir straujākais cenu kāpums Latvijā viena mēneša ietvaros kopš 1996. gada, pārspējot pat 2008. gadā pieredzēto. Līdzīga situācija martā ir arī citās Eiropas valstīs, un eirozonā kopumā inflācija ir sasniegusi 7,5 %. Inflācija un resursu, piemēram, metālu, deficīts šobrīd noteikti ir lielākais izaicinājums ekonomikā gan Latvijā, gan Eiropā. Diemžēl šis inflācijas vilnis bez recesijas, visticamāk, nebeigsies.
Martā divas trešdaļas no kopējā cenu kāpuma veidoja pārtikas, degvielas un elektrības cenu pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas martā palielinājās par 15,1 %, degvielas –43,3 %, un gāzes –68,6 %. Pateicoties valsts atbalsta pasākumiem, elektrības cenas martā bija 4,9 % zemākas nekā gadu iepriekš, taču mēneša laikā elektrības cenas pieauga par 14,7 %. Elektrības vairumtirdzniecības cenas Nordpool biržā saglabājas ļoti augstas, un pašreizējie atbalsta pasākumi darbosies tikai līdz aprīļa beigām. Tikmēr iekšējie cenu spiedieni ir mazāki un pakalpojumu cenas februārī bija par 5,6 % augstākas nekā pērn.
Ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad noteikti pārsniegs 10 % un vasaras sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties 15 %. Šobrīd nav pamata gaidīt pārtikas vai energoresursu cenu kritumu pasaulē un Latvijā pagaidām tikai nedaudz esam izjutuši dabasgāzes cenu kāpuma ietekmi. Pašreizējās dabasgāzes cenas ir aptuveni piecas reizes augstākas nekā iepriekš, un rudenī noteikti ir gaidāms siltumenerģijas cenu kāpums, lai gan valdībai būs jādomā par atbalsta pasākumiem.
Karš Ukrainā ir nozīmīgs faktors, kādēļ inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10 %, taču cenu spiediens bija jūtams arī pirms tam. Februārī ražotāju cenu inflācija Latvijā pārsniedza 25 %. Inflācija ir politiska problēma arī ASV un Eiropā, un ir arvien lielāks spiediens to ierobežot. ASV Federālo rezervju sistēma jau sākusi celt procentu likmes, un finanšu tirgi arvien vairāk sagaida likmju kāpumu arī eirozonā. Likmju celšanas mērķis ir ierobežot pieprasījumu, un praksē tas ļoti bieži nozīmē recesiju ekonomikā. Vienlaikus šī nav tradicionāla ekonomiskā lejupslīde un situācija noteikti nelīdzinās ne 2008., ne 2020. gadam.
Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto: publicitātes
Reklāma