Marts Jelgavā un pasaulē

Marts ir pirmais pavasara mēnesis, kad virs galvām sāk lidot putnu kāši, pamazām atgriežoties no siltajām zemēm, kad pretī saulei izspraucas mazie krokusu, hiacinšu un tulpju asniņi, kad rītos mūs modina saulīte guļamistabas logā, bet vakaros pēc darba iespējams doties pastaigās ne vairs laternu gaismā.
Marts savu nosaukumu ieguvis par godu otrajam nozīmīgākajam romiešu dievam – kara dievam Marsam. Latviešu mēneša senais nosaukums ir sērsnu vai baložu mēnesis, savukārt lietuviešiem – karvelinis vai balandinis mėnuo, bet mūsdienās – kovas.
Martā pasaulē tiek svinēta gan Starptautiskā sieviešu diena 8. martā, gan Kaķu diena 1. martā. Daudzās valstīs 8. marts ir Mātes diena (Albānijā, Bulgārijā, Rumānijā u.c.). Tāpat visu valstu matemātiķi 14. martā atzīmē pī skaitļa dienu. Šie svētki gan vēl nav iekļauti oficiālo svētku saimē. Maģiskais skaitlis 3,141592… ir bezgalīgs, un zinātniekiem par to ļoti tīk runāt, vēl jo vairāk tādēļ, ka sena leģenda vēsta, ka pī tika izskaitļots tajos senajos laikos, kad būvēja Bābeles torni. Mūsdienās zinātnieki matemātiķi neceļ vis Bābeles torņus, bet gan cep milzīgas tortes, kuras garnē ar šī skaitļa ornamentiem.
Atskatoties pagātnē, redzam, ka marts bijis notikumiem bagāts visos gadsimtos.
Kurzemes hercogistes gals
1795. gadā Kurzemes hercogiste tika iekļauta Krievijas impērijā. Dažādu apstākļu ietekmē hercogs Pēteris Bīrons atteicās no troņa, par to saņemot bagātīgu kompensāciju, bet Kurzemes bruņniecības pārstāvji parakstīja līgumu ar Krievijas impēriju, ar kuru hercogisti inkorporēja Krievijas impērijas sastāvā, un tās teritorijā 1797. gadā tika izveidota Kurzemes guberņa.
Abrahams Linkolns – verdzības pretinieks