Andra Ozola
“Mazāk “gadžetu”, vairāk svaiga gaisa” – tāda ir Jaunsardzes interešu izglītības un valsts aizsardzības mācības pasniedzēja virsseržanta Romāna Krapauska devīze. Viņa pamata darbavieta ir Jelgavas Valsts ģimnāzija.
– Kā nokļuvāt Jaunsardzē?
Oficiāli skaitos profesionāls Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, kas pārcelts uz Jaunsardzi. Bet Jaunsardzē divas trešdaļas darbinieku ir civilās personas.
Man tuvojās pensijas gadi (militārajā dienestā drīkst dienēt līdz 55 gadu vecumam) un sāku domāt, ko darīt tālāk. Ieraudzīju sludinājumu, parunāju ar cilvēkiem, kuri jau darbojas Jaunsardzē, un sapratu, ka tas atbilst manai dzīves uztverei – minimums “gadžetu”, maksimums svaiga gaisa, orientēšanās, izmantojot karti, nevis telefonu utt. Un tā jau pusotru gadu, no 2021. gada marta, esmu Jaunsardzē. Jaunsardzes instruktoriem ne tikai vidusskolu 10. un 11. klasēs jāpasniedz valsts aizsardzības mācība, bet arī jāapmāca divas trīs jaunsargu grupas.
– Vai jums papildus bija jāiegūst vēl kāda izglītība?
Obligāts nosacījums bija nevis tikai augstākā, bet augstākā pedagoģiskā izglītība, un es pašlaik Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā studēju par sporta skolotāju un rekreācijas speciālistu. Vienu dienu nedēļā – piektdienā – nestrādāju, bet dodos uz augstskolu.
– Vai esat apmierināts ar savu izvēli, darbu? Vai ir kādi izaicinājumi?
Izaicinājumi ir vienmēr, bet lielos vilcienos esmu apmierināts. Daru to, kas man patīk, un cenšos ar to “saslimdināt” jauniešus. Mācu arī grupas Jelgavas tehnikumā, pagājušajā gadā pasniedzu Spīdolas Valsts ģimnāzijā, jo nomira valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes interešu izglītības pasniedzējs, mans kolēģis, un es pārņēmu viņa klasi. Nepieciešamības gadījumā aizvietoju arī citus kolēģus.
Tehnikumā valsts aizsardzības mācība ir obligāts priekšmets, un, ja jaunietis ir nesekmīgs, var zaudēt stipendiju. Esmu ievērojis, ka tie jaunieši, kuri aizsardzības mācību apgūst fakultatīvi, ir motivētāki nekā tie, kuri to dara piespiedu kārtā. Ar viņiem ir prieks strādāt. Mēģinu ieinteresēt arī tos, kuriem sākumā nepatīk, un šķiet, ka man izdodas, jo, ejot mājās, viņi pasaka paldies. Bet varbūt viņi vienkārši ir pieklājīgi. (Smejas.)
Pagājušajā gadā man bija plānots jauniešus “saindēt” ar slēpošanu, bet žēl, ka ziema bija tikai vienu mēnesi. Vēl mums ir pārgājieni Jelgavas apkārtnē. Ir tādas vietas, kur var pastaigāt, un, piemēram, var aiziet līdz Kalnciemam.
– Pastāv viedoklis, ka jaunieši tagad lielākoties savu laiku pavada pie datora, ir kļuvuši vārgi un slimīgi? Vai varat piekrist šādam apgalvojumam?
Drīzāk jā, nekā nē. Izņēmums ir daži, kuri ir ļoti motivēti un savu nākotni saista ar armiju un Zemessardzi. Daudzi ir neizpratnē un jautā: kam man valsts aizsardzības mācība vajadzīga, viss jau ir telefonā. Pirmajā nodarbībā jauniešiem vaicāju, kuram mājās stāv gatavībā sakravāta 72 stundu soma. Neviens nav atbildējis, ka viņam tāda ir. Jaunieši nav gatavi, cer, ka karš viņus neskars un līdz mums neatnāks.
– Ko jaunieši apgūst valsts aizsardzības mācību priekšmetā?
Orientēšanos apvidū, topogrāfiju, sakarus, ieročus. Uzsvars ir uz drošību, lai jaunietis nezaudētu sevi un savus biedrus. Nespiežam uzreiz mācēt šaut.
Uzskatu, ka nodarbībām vajadzētu būt biežāk, ne tikai vienreiz mēnesī, kad visu dienu esam kopā. Ir skolas, kas valsts aizsardzības mācību daļa divās daļās.
Tomēr, ja jaunietis skrien vienreiz mēnesī, tas ir labāk, nekā neskrien vispār.
Saņemot atgriezenisko saiti no jauniešiem, saprotu, ka viņi cerējuši, ka lielākoties nodarbības būs laukā, bet puse notiek klasē, puse – ārā.
Pirmā pusgada otrajā pusē sākam apgūt ieročus, otrajā pusgadā – jau krietni vairāk. Mums ir pneimatiskie ieroči. Galvenais, mācām rīkoties ar tiem droši. Drošības noteikumi ir tādi paši kā īstajiem ieročiem. Vecākie jaunsargi, kuri atbilstošā līmenī apguvuši pneimatiskos ieročus, var šaut ar mazkalibra ieročiem. Ja ir gatavi šaut ar pneimatiskajiem, tad ir gatavi arī īstajiem, bet, ja ar pneimatiskajiem neveicas, tad pie īstajiem netikt.
– Varbūt no jūsu audzēkņiem tomēr kāds ir nolēmis veltīt savu dzīvi militārajai karjerai?
Pusotrs gads ir pārāk īss laiks, bet daži ir izteikuši tādu domu. Piemēram, divas meitenes paudušas vēlmi dienēt Gaisa spēkos. Jāatzīst, ka meitenes izrāda lielāku interesi nekā zēni. No 40 jaunsargiem, kurus mācu, divas trešdaļas ir meitenes. Domāju, aktīvākie zēni nodarbojas ar sportu un viņiem neatliek laika. Kas ir aktīvi, tie ir aktīvi daudzās jomās.
– Vai jūs tiem, kuri vēl tikai domā, ieteiktu kļūt par valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes interešu izglītības pasniedzējiem?
Tad man ir jāzina konkrētais cilvēks. Bet, ja viņam patīk aktīvs dzīvesveids – skriešana, slēpošana, pārgājieni –, tad šeit ir īstā vieta. Jaunsardzes centrs mūs atbalsta.
– Ko jūs novēlētu jauniešiem?
Ne tikai jauniešiem, jebkuram novēlu, lai mazāk aizraujas ar “gadžetiem”, bet vairāk dzīvo sev, velta laiku tam, ko var izdarīt pats. Labāk pašam noskriet maratonu četrās stundās, nekā skatīties, kā cits to noskrien divās. Var jau just līdzi Latvijas izlasei, bet nevajag pie televizora izdzīvot sportista dzīvi, ja pats nespēj noskriet “trīnīti”, noslēpot “piecīti” vai uzkāpt trešajā stāvā.
Teksts: Andra Ozola
Foto: no Romāna Krapauska arhīva
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
Reklāma