Mēģina kliedēt neskaidrību par Dziesmu svētku biļetēm

Dziesmu un deju svētku padome lēmusi, ka biļešu tirdzniecība uz vasarā gaidāmo XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertiem tiks uzsākta maijā, taču sabiedrībā ažiotāža saistībā ar biļetēm sākusies jau tagad. Tas arī loģiski, jo iepriekšējos gadus liela daļa cilvēku piedzīvoja negatīvu pieredzi – biļetes nevarēja iegādāties. Ņemot vērā, ka Dziesmu un deju svētku biļešu jautājums cilvēkos jau tagad raisa spriedzi, “Zemgales Ziņas” aicināja izteikt viedokli Jelgavas profesionālās ievirzes deju skolas “Benefice” direktorei, horeogrāfei Annikai Andersonei un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” mūsdienu deju studijas “Intriga” vadītājai, horeogrāfei Ingai Osei. Kā viena, tā otra ar saviem dejotājiem piedalījusies Dziesmu un deju svētkos, kopš svētku programmā tika iekļauta modernā deja.

Neviens nav aizmirsts
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir pasākums visai ģimenei – programma būšot krāšņa un piepildīta, ietverot gan maksas koncertus, gan bezmaksas aktivitātes. Biļešu cenas plānotas no septiņiem līdz 45 eiro. Dārgākās biļetes tikai atsevišķos sektoros uz noslēguma koncertu “TE-AUST” Mežaparkā un tautas deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu” “Daugavas” stadionā. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam ieeja svētku koncertos, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, būs bez maksas. Savukārt 15% atlaide tiks piemērota “Goda ģimenes” kartes īpašniekiem, personām ar invaliditāti un politiski represētām personām.

Vienā pirkuma reizē uz vienu pasākumu varēs nopirkt līdz astoņām biļetēm. Biļetes iegādāties būs iespējams gan internetā, gan biļešu kasēs.

Uz noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē un tautas deju lielkoncertu “Daugavas” stadionā brīvā tirdzniecībā nonāks 88% biļešu. Ielūgumu skaits nepārsniegs divus procentus, savukārt iepriekšējā tirdzniecībā nonāks 10% biļešu.

Ielūdzamo grupā iekļautas trīs valsts augstākās amatpersonas (prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente), eksprezidenti, svētku goda viesi, iepriekšējie izglītības un zinātnes ministri, kas bija iesaistīti Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanā, ārvalstu sadarbības organizācijas, svētku satura veidotāji, konsultatīvo padomju izvirzītie pārstāvji par ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma nozaru attīstībā, Dziesmu un deju svētku padomes locekļi, Rīcības komitejas locekļi, Mākslinieciskās padomes locekļi.

Iepriekšējās rezervācijas grupā ietvertas svētku sagatavošanā un īstenošanā tieši iesaistītās institūcijas Latvijā un ārvalstīs, māksliniecisko programmu radošās komandas un iesaistītie autori, valsts oficiālās ārvalstu delegācijas, svētku rīkošanā iesaistītie sadarbības partneri un atbalstītāji. Trīs līdz četri procenti no iepriekšējā rezervācijā paredzētajām biļetēm atvēlēti pašvaldībām, kas biļešu sadali nodrošinās pēc saviem ieskatiem.

Vispirms jāzina dalībnieku skaits
Jelgavas profesionālās ievirzes deju skolas “Benefice” direktore, horeogrāfe Annika Andersone uzskata, ka Dziesmu un deju svētku biļešu politikā šogad, visticamāk, nekas nav mainījies. “Arī 2019. un 2020. gadā, kad biju mākslinieciskā vadītāja, ilgu laiku nebija skaidrības. Ir jāsaprot, ka nevar virzīt vairākas lietas vienlaikus, jo vēl nav beigušās skates tautas deju kolektīviem.” Tas nozīmē, ka patlaban vēl nav apzināts potenciālais XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits, ko zināt ir ļoti svarīgi, jo tas ietekmē visu svētku uzbūvi, tajā skaitā, cik skatītāju vietu ir jāatvēl atsevišķiem apmeklētāju segmentiem, kā arī cik daudz līdzekļu ir nepieciešams konkrētām pozīcijām. “Skatītāju vietas tiek dalītas gan dalībniekiem, gan kolektīvu vadītājiem un tā tālāk. Un tieši tāpēc: kamēr nav skaidrs potenciālais dalībnieku skaits, šo jautājumu nav iespējams sakārtot līdz galam. Taču droši vien organizatoriem ir savs plāns,” pauž A. Andersone. “Pēc pieredzes atceros – kad es vadīju svētkus un bija pandēmijas laiks, es jau biju sadalījusi skatītāju vietas. Tas nozīmē, ka līdztekus bija jāieplāno, cik biļešu būs jāpiešķir virsvadītājiem, horeogrāfiem, valdības pārstāvjiem, kā arī – cik vietu jārezervē televīzijai, jo viņi ar savu inventāru aizņem lielu platību. Skaņotājiem un gaismotājiem jāatvēl vietas tribīnēs. Tas viss ir jāparedz iepriekš, taču to var izdarīt vien tad, kad ir apstiprināts svētku dalībnieku kopskaits. Kamēr nav noslēgti visi līgumi un nav zināms, cik daudz bērniem jāparedz ēdiens, cik jābūt drošības izejām un cik – tualetes papīra ruļļiem, skatītāju skaitu plānot nav iespējams. Mana pārliecība ir, ka skatītājs sagatavošanas procesā ir pēdējais ķēdes elements, taču svētku norises laikā – pirmais, jo viņš skatās un vērtē.”

Aktīvi jākomunicē ar sabiedrību
Horeogrāfe ir iesaistīta arī mākslinieciskajā padomē. Tās sēdē tika pausts, ka pašlaik nav publiskojama pieejamā informācija par biļetēm, jo to vienkārši vēl nav. Biļetes tiks piedāvātas maijā, tātad ir jāgaida. “Es šo biļešu lietu salīdzinu ar savu pieredzi ar Jauno Rīgas teātri. Lai beidzot tās varētu iegādāties, pirms mēneša pirmo reizi mūžā internetā esmu iestājusies rindā. Nedabūju nevienu biļeti, ko vēlējos un ko gaidīju 17 minūtes. Man arī tas šķiet traki, un es nesaprotu, kā tas var būt. Tāpēc domāju, ka interesenti būtu pelnījuši, lai teātrī par biļetēm atbildīgā persona izskaidrotu, kā tas notiek.” Tas pats attiecināms arī uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoriem. Lai ažiotāžu par biļešu iegādi mazinātu, vajag skaidrojumu, kā notiek iepirkumu process, kā tiek rezervētas biļetes. Ir jākomunicē ar sabiedrību. “Vienmēr daļa biļešu tiek rezervētas gada sākumā, ja nu kādam vajadzēs, taču nereti gadās, ka cilvēks, kam janvārī rezervēta biļete, vasaras vidū uz koncertu netiek.” A. Andersones ieteikums būtu biļetes rezervēt mazliet vēlāk, taču, ja tā darītu, iespējas iegādāties biļetes apmeklētājiem tiktu attālinātas vēl par kādu laiku.

Aicina vairāk padomāt par dejotāju vecākiem
Deju studijas “Intriga” vadītāja Inga Ose pauž, ka nevar salīdzināt šī gada biļešu cenas ar iepriekšējo gadu cenām. “Zinu vien to, ka dejotāju vecākiem vienmēr ir izmaksājis dārgi aiziet paskatīties uz savu bērnu priekšnesumu koncertā. Viņiem lielas finanses ir prasījusi bērna sagatavošana līdz svētku koncertam. Ja no vecākiem vēl prasa naudu, lai viņi redzētu gala rezultātu, tas ir sāpīgi. Īpaši, ja ģimenē aug vairāki bērni.” Šī iemesla dēļ ir svarīgi, kā savus kolektīvus atbalsta pašvaldības. “Par laimi, jelgavnieki sūdzēties nevar, mūsu pašvaldība ir atbalstoša, taču šobrīd vēl īsti nezinām, kā būs, jo mūsu ir ļoti daudz. Jau tagad ir skaidrs, ka par simt procentiem atbalstu nesaņemsim, jo tas nav iespējams – ir citas prioritātes.” I. Ose tāpēc prognozē, ka šogad no vecākiem tiks sagaidīta lielāka līdzdalība nekā citos gados. “Mazajiem dejotājiem ir jāpiedalās nometnēs, kopmēģinājumos, kur tiek saskaņots repertuārs, un tā tālāk. Tas vairāk ir stāsts par to laiku un finanšu iespējām, līdz bērns vispār nokļūst līdz svētkiem,” skaidro I. Ose. “Arī attiecībā uz tērpiem mēs vēl līdz galam nezinām, vai mūs atbalstīs daļēji vai par simt procentiem. Uz to mēs pat neceram.” Šī iemesla dēļ horeogrāfe uzskata, ka būtu vien taisnīgi, ja dejotāju vecākiem uz svētku koncertiem tiktu piešķirtas biļetes par simbolisku samaksu, jo kaut ko noorganizēt par velti – tas nav iespējams. “Biļešu cenu samazinājums “Goda ģimenēm” par 15% ir diezgan nenopietni. Būtu labi, ja šajā jautājumā valsts izrādītu mazu pretimnākšanu. Gatavošanās Dziesmu svētkiem ir vēl viens papildu darbs tam, ar ko mēs nodarbojamies ikdienā.”

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.