Liene Krūmiņa
Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā pavasara semestrī 11. soc. klasē mācījās Vithida – meitene no Taizemes. Viņa izmantoja AFS izglītības programmas piedāvāto iespēju vidusskolēniem braukt apmaiņas projektā un iegūt jaunu pieredzi pilnīgi svešā valstī, dzīvot viesģimenē un iepazīt citu kultūru un izglītības sistēmu.
Ierodoties ciemos uz sarunu pie Austras Brences, kura ir kļuvusi par viesmammu nu jau trešajai mācību apmaiņas skolniecei, atklājās, ka mājās ir ne tikai saimniece un Vithida, bet arī Vithidas draudzene no Taizemes Danaja, kura arī pavadīja semestri Latvijā, dzīvoja Salaspilī un mācījās Ogres Valsts ģimnāzijas 11. klasē. Piesēdāmies pie saimes galda un aprunājāmies par pusgada laika periodu, kas pavadīts Latvijā.
Kāpēc tieši Latvija?
Runājot par iemesliem, kāpēc apmaiņas semestri Vithida izvēlējusies tieši Latviju, meitene atklāj, ka bijusi ļoti ieinteresēta iepazīt kultūru, kas ir pilnīgi atšķirīga no dzimtenes. Pirms ierašanās šeit viņa daudz nezināja par Latviju, bet tagad ir ļoti apmierināta ar savu izvēli, jo Austra rūpīgi gādājusi, lai meitenei būtu iespēja apskatīt un iepazīt lielākās pilsētas – Vithida min Rīgu, Bausku, Dobeli, Jūrmalu, Liepāju, Ventspili, Tukumu, Talsus, Salaspili, Ogri, Cēsis un atklāj, ka visvairāk patikusi Ventspils, jo pilsēta meiteni pārsteigusi ar oriģinālajām lielizmēra govju skulptūrām un plašo pludmali. Viņa uzskata, ka Latvijas daba ir īpaši skaista un priecājas par tās daudzveidību un nepastarpināto klātesamību.
Vithida spriež, ka vislielākās atšķirības starp Latviju un Taizemi ir virtuvē – ēdieni atšķiras, tāpēc viņa ļoti labprāt gatavoja pati un cienāja savu viesģimeni ar tradicionālo taizemiešu maltīti, kā arī nogaršoja un baudīja visus Austras gatavotos, Latvijai raksturīgos ēdienus.
Starp saulgriežiem
Vithidas un Danajas lidmašīna nolaidās Rīgas lidostā 2021. gada 24. decembrī. “Mana Ziemassvētku dāvana – tā es visiem stāstu!” priecīga ir Austra. Kopā ar meitenēm uz Latviju devās arī divi puiši, viens pavadīja semestri Alūksnē, otrs Cēsīs. Atpakaļ uz Taizemi meitenes devās 25. jūnijā, pēc vistradicionālāko latvju svētku pieredzēšanas – saulgriežu nakts svētkiem. Tos viņas sagaidīja Jelgavas pils saliņā, kur kopā ar folkloras kopām tika godinātas senču tradīcijas – notika vainagu un vītņu pīšana, sadziedāšanās, uguns rituāli, saules pavadīšana, ozola aplīgošana, uguns plosta iedegšana, danči un rotaļas, kuros meitenes arī piedalījās.
Ikdiena skolā
Vithidai mīļākie mācību priekšmeti bija franču valoda un matemātika, kuros arī iegūti augsti vērtējumi, semestri noslēdzot. Meitenes stāsta, ka klasesbiedri bijuši ļoti draudzīgi un atsaucīgi, palīdzējuši iztulkot un paskaidrot nesaprasto, skolotāji arī centušies pielāgoties, sākumā izskaidrojot uzdevumu skolēniem latviski, tad angliski. Meitenes iemācījušās latviski pateikt frāzes: es gribu, es dzīvoju, ko tu dari, kas notiek, es nesaprotu, nu, vai ne, paldies, labdien, labrīt, labvakar, arlabunakti, lūdzu, nav par ko, es nezinu. Un atzīst, ka mācīties latviešu valodu ir bijis liels izaicinājums.
Danaja atklāj, ka taizemiešiem tiek dots gan vārds, gan iesauka. Vithidas iesauka ir Ploja, Danajas – Om. Iesaukas vēsturiski piešķir vecāki – iemesls tam esot praktisks, jo taizemiešiem vārdi ir ļoti gari, tāpēc, lai būtu vieglāk, katram ir iesauka.
Viesmammas statusā
Austrai Brencei viesģimenes termins nav svešs. 2017. gadā Austra “Facebook” redzējusi ierakstu, ka uz Latviju ir atbrauksi meitene no Francijas, bet viesģimene pēdējā brīdī dažādu apstākļu dēļ atteikusies viņu uzņemt, lai gan mācības Spīdolas ģimnāzijā Laurai jau bija sākušās, tāpēc teikusi vīram Jānim, ka jāpalīdz. Vithida ir trešais viesbērns, kuram Austra vērusi savas mājas durvis. Pirms viņas bijušas divas meitenes no Francijas, Laura un Klāra, un šovasar Klāra ar saviem draugiem brauc uz 10 dienām ciemoties. “Es apbrīnoju tos bērnus, kuri brauc prom no vecākiem, prom no mājām. Eiropa ir viens, bet no Taizemes… Tur jābūt drosmei! Kad mums ir AFS tikšanās, es stāstu, ka man bija pats labākais bērns!” priecīga ir Austra.
Ir atšķirības starp iepriekš uzņemtajām franču meitenēm un Vithidu no Taizemes. Kā stāsta Austra: “Franču meitenes bija daudz ekspresīvākas, piemēram, Klāra bija ļoti ātra, bet Vithida ir ļoti mierīga, nosvērta. Tas ir atkarīgs arī no bērna rakstura, ne tikai nacionalitātes. Viņa visur ļoti palīdz, nav nekas jāsaka, es, piemēram, mizoju kartupeļus, viņa arī paņem nazīti un nāk talkā. Arī ar tomātiem palīdz siltumnīcā un dārzā ar puķēm, pirms pāris dienām bijām laukos un lasījām zemenes!”
Atrod kopīgu valodu
Austra atklāj, ka vislielāko satraukumu, esot viesmammai, rada skolēna iespējamās veselības problēmas un valodas barjera: “Atbildība ir ļoti liela. Arī vienmēr jāpiedomā, kā es pajautāšu, jo ir valodas barjera. Ploja arī nerunā ļoti labi angliski, ir raizes, vai nepārpratīs mani, bet kopumā mēs ātri atradām kopīgu valodu, viņa veiksmīgi iekļāvās ģimenē, gluži kā savs bērns! Es pati esmu atvērta cilvēkiem, man ļoti patīk cilvēki, tāpēc atrodam veidus, kā komunicēt, pat ja jāizmanto “Google translate”.”
Brīvprātīgi
Austra teic, ka jutusi pienākumu parādīt Vithidai Latviju, kā arī ņēmusi līdzi meiteni braucienā uz Poliju un Spāniju: “Tāls ceļš ir atbraukts, un es vēlējos, lai bērns redz ko vairāk kā Rīgu, Jelgavu. Meitenes pašas divatā bija Liepājā un Ventspilī, bet uz citām pilsētām izvadājām.” Austra stāsta, ka tas ir brīvprātīgi, arī finansiālais nodrošinājums: “Visu sedzam paši, jo šī programma neparedz nekādu finansiālu atbalstu, stipendiju vai pabalstu ne viesģimenei, ne skolēnam. Vienīgais, kas tiek atmaksāts, ir medicīnas izdevumi, ja tādi rodas.” Arī Vithida un Danaja stāsta, ka pašām bija jāpērk aviobiļetes gan turp, gan atpakaļ, kas vienā virzienā izmaksāja mazliet pāri tūkstoš eiro.
Dots devējam atdodas
Austra arī turpmāk plāno savās mājās uzņemt viesbērnus: “Skatos uz itāļiem. Jau maijā AFS mājasla pā ir saraksti ar skolēniem, kuri vēlas braukt apmaiņā, lai potenciālās viesģimenes varētu uzņemt.”
“Nav jābaidās, ja tu esi atvērts pasaulei,” pārliecināta ir Austra, kura ar ģimeni ir ciemojusies Meksikā un drīz grasās lidot uz Turciju, jo šīs organizācijas dalībniekiem ir pierasta prakse apciemot citam citu dažādās pasaules malās. Arī Vithida labprāt kādreiz atgrieztos Latvijā un aicina Austru un viņas ģimeni viesos Taizemē.
AFS ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas brīvprātīgo organizācija, kas nodrošina starpkultūru mācīšanās iespējas, lai palīdzētu iegūt zināšanas, attīstīt iemaņas un izpratni taisnīgākai un mierpilnākai pasaulei. AFS darbība ir balstīta pamatvērtībās: goda principi, cieņa pret atšķirībām, saskaņa, iejūtība un tolerance. Organizācijā apvienojas vidusskolēni, kuri vēlas iegūt jaunu mācību pieredzi citā valstī, pieaugušie, kuri uzņem skolēnus un iegūst viesģimenes statusu, un brīvprātīgie, kuri organizē dažādus pasākumus.
Foto: Liene Krūmiņa un no Vithidas albuma
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
Reklāma