Melno trusi lūkoties

Codes pievārtē esošajā “Trušu pilsētiņā” garaušu dzīve rit pilnā sparā
“Trušu pilsētiņā” Codes pievārtē garaušu dzīve rit pilnā sparā – tiek nograuztas sarūpētās burkānu tonnas, vairākās “ģimenēs” drīz gaidāms pieaugums, bet līdz tūrisma sezonas startam vēl jāuzspēj saremontēt namiņus.
Pie barības dienā pieiet 90 reizes
Ojārs Narvils, “Trušu pilsētiņas” saimnieks, ciemiņus sagaida ar dakšu rokās. Jau no rīta darbos – jāuzpoš migas, izlietotie pakaiši jāsaliek pa puķu dobēm, jāsarūpē ēdamais. Tās mājiņas, kur pavisam drīz gaidāmi mazie trusēni, tīrītas netiek, jo trušu mammas sākušas migu ierīkošanu un siltināšanu. Viņas tā nopakojot aptuveni 15 centimetrus plato ieeju, ka ar plēšanu to vīkšķi nevar izplēst.
Trušiem un to ragainajiem kaimiņiem līdz martam vēl ēdamajam vajagot pietikt – iepirktas 17 tonnas burkānu un piecas – biešu. Ēdienkartē arī siens. Graudus un kombinēto barību Ojārs vairs nedod, jo tas ir dārgi, turklāt izejvielas tiekot miglotas – tādu barību viņš dzīvniekiem negrib dot.
Trušu māju pagalmos burkānu daudz, bet, izrādās, ar to pietiks vien pāris dienām. Trusis pie barības dienā pieejot 90 reizes. “Ja vajag kaut ko pārstrādāt mēslojumā, tad truši ir īstie mājdzīvnieki,” smejas Ojārs.
Katru dienu, sniegs vai lietus, trušu apkopšanai paiet vidēji sešas septiņas stundas. Agrāk par pusastoņiem Ojārs darbus nesāk, bet vakarā gan nereti strādāt beidz tikai ap vienpadsmitiem.