Mērs Marcinkivs: “Ivanofrankivskā ir jābūt Mariupoles varonīgo aizstāvju ielai”. Brauciena piezīmes ceļā uz Ivanofrankivsku Ukrainā

Pusvienpadsmitos 13. jūlija vakarā jeb trīsdesmit stundas pēc izbraukšanas no Jelgavas mani laipni uzņēma viesnīcā “Bristole”, kas atrodas Ivanofrankivskas vecpilsētas centrā. Vienā pusē piemineklis dzejniekam un poļu, arī lietuviešu nacionālās atmodas veicinātājam Adamam Mickevičam, pusotra simta metru tālāk piemineklis “krievu trijotne” – 19. gadsimta pirmās puses literātiem un sabiedriskajiem darbiniekiem slavofiliem Markijanam Šaškevičam, Ivanam Vagiļevičam un Jakovam Golovackim –, turpat netālu bankas, grāmatnīcas, pasts un 1729. gadā būvētā grieķu katoļu katedrāle. Viesnīcas istabas logs izgāja uz pilsētas īsāko ieliņu, kurai ir gleznotāja Ivana Truša vārds.
Trauksmes laikā veikali ir ciet
Gan viesnīcā, gan tās apkārtnē viss tīrs un sakopts. Vecpilsētas arhitektūra kā Eiropā, taču nejuta kņadu, kas raksturīga Eiropas vecpilsētu hosteļiem un viesnīcām, kad bezrūpīgi viesi virina durvis, nāk un iet. Pulksten 23, kad sākās komandantstunda, viss uz ielas apklusa. Pat viesnīcas numuriņos bija jānodzēš gaisma (to gan neviens nekontrolēja, tikai viesnīcas dežurante ieteica). Tualetes un dušas telpas kaktā stāvēja pieclitrīgas PET pudeles ar ūdeni. Jau aiznākamajā dienā viesnīcas dežurante man paskaidroja, ka ūdens piegādes pārtraukumi pilsētā gan vēl neesot bijuši, taču pilnie ūdens trauki domāti gadījumam, ja jādzēš ugunsgrēks vai pilsētas ūdensvadā būtu saindēts ūdens.