Andra Ozola
Šodien atzīmējot meteoroloģijas dienu, Latvijā sabiedrība tiks informēta par agrīnās brīdināšanas un rīcības nozīmi, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.
Šī diena tiek atzīmēta kopš 1961.gada 23.marta. Gadu no gada šai dienai veltītie temati mainās. Šī gada tēma ir “Agrīna brīdināšana un agrīna rīcība” jeb uz ietekmi balstītu prognožu un brīdinājumu sagatavošana. Tajā tiek uzsvērta hidrometeoroloģiskās un klimatiskās informācijas būtiskā nozīme katastrofu risku mazināšanā.
Ekstremālu laika apstākļu un plūdu radītā postošā ietekme daudzviet pasaulē kļūst arvien biežāka un spēcīgāka. Ikviens var būt pakļauts apdraudējumiem, kas rodas iedzīvotāju skaita pieauguma, urbanizācijas un vides degradācijas rezultātā.
Lai zinātu, cik piesardzīgiem ir jābūt, kad tuvojas kāda vētra, ilgstošs karstuma vilnis, negaiss vai, piemēram, plūdi, ir nepieciešams sekot līdzi laika apstākļu prognozēm.
Tomēr mūsdienās ar prognozēm, kas informē, kādi laikapstākļi būs, vairs nepietiek. Lai glābtu dzīvības un mazinātu laikapstākļu ietekmi uz īpašumiem un infrastruktūru, līdztekus datiem par laika apstākļiem, prognozes un brīdinājumus nepieciešams papildināt ar informāciju, kādus postījumus tie var izraisīt un kā iedzīvotājiem rīkoties bīstamo laika parādību gadījumā.
Arī starptautiskajai sadarbībai starp atsevišķo valstu nacionālajiem meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem dienestiem un uz vienotiem pamatiem veidotām brīdinājumu sistēmām ir būtiska nozīme, lai labāk sagatavotos un reaģētu, novēršot draudus cilvēku dzīvībām, īpašumiem vai videi.
Sagatavošanās un spēja rīkoties īstajā laikā un vietā var samazināt kaitējumus un aizsargāt ikvienu gan tagad, gan arī nākotnē.
LVĢMC pilnveido uz ietekmi vērsto brīdinājumu sistēmu un ir iesaistījies projektā Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā.
Ir sācies projekta otrais gads, kad centrs strādā, gan analizējot klimatiskos datus un pārskatot hidroloģiskos un meteoroloģiskos brīdinājumu kritērijus, gan veidojot sistēmu hidroloģisko un meteoroloģisko apstākļu radītās ietekmes novērtēšanai.
Lai uz ietekmi balstīta prognožu un brīdinājuma sistēmas izveide būtu efektīva, svarīga ir arī citu organizāciju iesaiste, kuru rīcībā ir dati par hidroloģisko un meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi. Šobrīd veiksmīga sadarbība ir izveidojusies gan ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), gan arī AS “Latvijas Valsts meži” un AS “Sadales tīkls”, kā arī apdrošināšanas jomas pārstāvjiem, pašvaldībām un citiem uzņēmumiem.
To dati sniedz būtisku informāciju, lai labāk spētu gan definēt brīdinājumu kritērijus, gan izvērtēt hidrometeoroloģisko apstākļu radīto ietekmi. Nākotnē savstarpēja sadarbība būs nozīmīgi arī brīdinājumu efektivitātes novērtēšanai.
LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.
Foto: pixabay.com
Reklāma