Mīlīgais, līdzsvarotais un gudrais bavārietis

Suns garšīgā tumšās šokolādes krāsā ar teju melnu galvu, neticami zīdaini maigs un gluds, ar garām, siltām un samtainām ausīm, kuras tā vien gribas ņurcīt un čubināt. Iekortelējoties klēpī, jau pamatīgi salaizījis un sabučojis viešņai vienu ausi, viņš ķeras pie otras, un atraut no mīlināšanās viņu var tikai gardumiņi, pie kuriem Kenzo pieradināts, mācoties paklausību un dažādu komandu izpildi. Kenzo ir Latvijā un pasaulē visai retas un latviski diezgan biedējoša nosaukuma šķirnes pārstāvis – Bavārijas asinspēdu dzinējsuns. Jelgavnieks, bet ļoti, ļoti meža cienītājs, Ilzes un Tāļa Biezo mīlulis.

Starptautiskajās šīs šķirnes suņu saimnieku grupās sociālajā tīklā “Facebook” ir salīdzinoši maz dalībnieku – no 500 līdz 1600. Latvijā šādas grupas nav vispār. Salīdzinājumam – labradoru Latvijas grupā ir 2200 dalībnieku, bet starptautiskās pat līdz 74 tūkstošiem. Kenzo saimniece Ilze stāsta, ka Latvijā ir tikai vienu reizi redzējusi vēl kādu Bavārijas asinspēdu dzinējsuni, tepat Jelgavā – apbrīnojami rimti un paklausīgi, bez pavadas, ar saimnieku gaidot ielas malā iedegamies luksofora zaļo gaismu.

Bavārijas asinspēdu dzinējsuņi, kā jau vēsta šķirnes nosaukums, ir mednieku palīgi, mežā atrodot ievainoto vai nogalināto medījumu, kas cilvēkam nereti nav pa spēkam, jo dzīvnieks pēc ievainojuma visbiežāk vēl krietni pārvietojas. Šī šķirne 19. gadsimta beigās cēlusies no Hannoveras asinspēdu dzinējsuņiem, kuri ir lieli un masīvi, lai labi strādātu medībās Bavārijas kalnainajā apidū. Sekmīgai medījuma atrašanai bavāriešiem piemīt izcila oža, mazs izmērs, taču diezgan garas kājas, kalsna, bet ļoti spēcīga, muskuļota miesasbūve un spēja veikli manevrēt. Šie suņi ievainotā dzīvnieka asinspēdu dzen nevis degunu iedūruši zemē, izsekojot dzīvnieka pēdas, bet gan periodiski paceļot galvu un ostot gaisu, kas ļauj atrast visīsāko ceļu starp kalnu klinšu bluķiem. Bavārietis nesteidzas tikt pie dzīvnieka pirmais, bet gan gaida saimnieku un ar riešanu dara zināmu savu atrašanās vietu, viņiem ir ļoti stabila nervu sistēma, jo pat mazākais uzbudinājums traucētu līdzsvaroti strādāt.

Kenzo dzimis 2022. gada augustā un ir vēl suņu pusaudzis, medībās bijis vien trīs reizes. Tomēr pirmais atradums viņam jau ir – mežacūka. Kenzo dievina mežu, un saimnieki cenšas katru dienu doties ar viņu vismaz stundu ilgās meža pastaigās. “Tā ir viņa stihija, viņš pilnīgi mainās, kad ieiet mežā. Laimīgs, visu osta, iet tālu, reizēm nav ilgi sasaucams, pie tā mums vēl jāstrādā. Atrodot maitu, tajā izvārtās, lūk, tas gan ir pretīgi, taču, par laimi, spalva ir īsa, viegli izmazgājama un ātri izžūst. Arī pēc lietus, un tai nav ierastās suņa smakas, līdz ar to pēc suņa itin nemaz neož arī māja,” stāsta Ilze.

Tieši Bavārijas asinspēdu dzinējsuņa šķirni izvēlējies Tālis, jo ir aktīvs mednieks. Tālim ir pieredze ar lielu medībās neatrastu medījumu, kas viņu un medību biedrus reiz sarūgtinājusi, arī tāpēc ģimenei tagad ir Kenzo.

Lai gan kopumā Kenzo ir ļoti līdszvarots suns, tomēr jaunības grēku sarakstā viņam jau ir viena nobeigta kaimiņu vista, taču nevis no agresijas uzbrūkot, bet gan it kā rotaļājoties un pārāk ilgi nepamanītam purinot putnu.