Andra Ozola
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apmeklētājiem ir pieejama virtuālā ekspozīcija “Latvijas augstskolu šūpulis Jelgavā”, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Tā vēsta par laiku, kad “Academia Petrina” ēka bija vairāku izglītības iestāžu mājvieta, par vēsturiskajiem apstākļiem un personībām, kas ar tām saistītas.
Muzeja galvenais speciālists Edgars Umbraško stāsta, ka muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir ļoti maz liecību par laiku, kas Jelgavu saista ar augstākās izglītības pirmsākumiem Latvijā: “Gribējām akcentēt to, ka Jelgavā šajā ēkā 109 dienas bija Baltijā pirmā universitāte. Diemžēl no šī laika tikpat kā nav saglabājušās vēsturiskās liecības. Ir palikusi tikai “Academia Petrina” ēka un akadēmijas zīmogs.”
Muzeja speciālistiem radās ideja veidot virtuālu izstādi. Tai ir trīs galvenie varoņi, kuri katrs savā laikā bijuši saistīti ar šīm izglītības iestādēm. Profesors Johans Georgs Zulcers (1720–1779) izstrādāja Pētera akadēmijas darbības plānu, dzejnieks Ulrihs fon Šlipenbahs (1774–1826) bija Pētera akadēmijas audzēknis, kā arī viens no Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibinātājiem, savukārt profesors Magnuss Georgs Paukers (1787–1855) bija Mītavas ģimnāzijas pasniedzējs, Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības loceklis un Kurzemes Provinces muzeja restaurators. Virtuālajā ekspozīcijā viņu teiktais tiek papildināts ar attēliem.
Stāstam ir piecas daļas, tā garums – 22 minūtes. Stāsts sākas ar “Academia Petrina” jeb Pētera akadēmijas atklāšanu, tās darbību, akadēmijas pirmajiem profesoriem, mācību ikdienu un zinātniskajiem sasniegumiem.
Nākamā daļa veltīta 1798.–1801. gada notikumiem, kad bija aktuāls jautājums par universitātes dibināšanu Baltijā. Baltijā pirmā universitāte Jelgavā pastāvēja vien 109 dienas – no 1800. gada 25. decembra līdz 1801. gada 12. aprīlim.
Tālāk atspoguļots Mītavas ģimnāzijas laiks. Lai gan Jelgava zaudēja universitātes “māju” titulu, šeit bija saglabājusies zinātniskā tradīcija. Ekspozīcija vēsta par Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības vēsturi un darbību, par jelgavnieku zinātniskajiem sasniegumiem 19. gadsimtā. Īpaši ir uzsvērta Jelgavas kā Baltijas politiķu un kultūras darbinieku skološanās vieta. Te mācījās vairāki vēlākie Baltijas valstu politiķi un sabiedriskie darbinieki: Latvijas Republikas prezidenti Jānis Čakste un Alberts Kviesis, dainu tēvs Krišjānis Barons, filologs Kārlis Mīlenbahs, mācītājs un valstsvīrs Francis Trasuns, vairāki Lietuvas neatkarības deklarācijas parakstītāji un kaimiņvalsts pirmais prezidents Antans Smetona.
Ekspozīcijas noslēgumā ir stāsts par ģimnāzijas ēkas vēsturi pēc Pirmā pasaules kara un augstskolu izveidošanu neatkarīgajā Latvijā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā ģimnāziju evakuēja uz Taganrogu Krievijā, kur mēģināja atjaunot tās darbību, taču 1917. gada revolūcija un Pilsoņu karš pielika punktu Pētera akadēmijas vēsturei. Bet 1919. gada janvārī Jelgavā darbu sāka ģimnāzija. Tikai 1923. gadā skola atgriezās vēsturiskajā mājvietā, kas bija atjaunota pēc postījumiem cīņās ar Bermonta armiju 1919. gada novembrī. 1934.–1944. gadā mācību iestādes nosaukums bija Hercoga Pētera ģimnāzija, kas apliecināja tās saiti ar bijušo Pētera akadēmiju.
Jelgavas saistība ar augstskolu dibināšanu vēlreiz tika apliecināta 1939. gadā – šeit dibināta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija.
Virtuālās ekspozīcijas saturu izstrādāja muzeja speciālists E.Umbraško, tehniskais izpildījums – uzņēmums “MultimediaMark” (Lietuva), savukārt finansējums 7122 eiro apmērā iegūts Zemgales Plānošanas reģiona administrētā Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā.
Foto: no muzeja arhīva
Reklāma