Gaitis Grūtups
Jelgavas Mūzikas vidusskolā pagājušajā nedēļā notika nebijusi meistarklase, ko sniedza amerikāņu pianists un komponists, kā arī prestižās Ņujorkas Džuljarda mūzikas koledžas profesors Konstantīns Suhoveckis. Meistarklasē savu sniegumu rādīja seši mūzikas vidusskolas audzēkņi, taču interesentu skolas zālē bija krietns pulciņš.
Uz Latviju K. Suhovecki, kā arī viņa sadarbības partneri čellistu Maksimu Beitānu atveda uzstāšanās trīs koncertos – Jelgavā, Rīgā un Rundāles pilī pasākumā “Gada uzņēmējs Zemgalē 2023”. Meistarklase Jelgavas Mūzikas vidusskolā, kur vēl aizvien strādā M. Beitāna pirmā čella spēles pedagoģe Irina Titarenko, sanāca pa ceļam.
Mācību stunda kultūras namā
Pirms meistarklases otrdienas vakarā Jelgavas kultūras nama lielajā zālē abi pazīstamie mūziķi sniedza koncertu. Uz koncertu kā uz mācību stundu lielā skaitā bija sanākuši gan mūzikas vidusskolas pedagogi un audzēkņi, gan citi akadēmiskās mūzikas cienītāji. Pirms mākslinieki uznāca uz skatuves, koncerta vadītāja Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagoģe Maruta Silkalne iepazīstināja ar viņu sasniegumiem.
Starptautiskais koncerts astoņos gados
Runājot par M. Beitānu, M. Silkalne minēja, ka viņš ir “dinamisks, virtuozs mākslinieks, kura personība un uzstāšanās stils iesaista klausītājus dziļi intensīvā muzikālā pārdzīvojumā”. M. Beitāns ir arī divdesmit starptautisku konkursu uzvarētājs. Viņš plaši koncertē Eiropā, ASV un Āzijā. Pirmais koncerts Jelgavas mūzikas skolā Maksimam bija jau četru gadu vecumā, bet starptautiskā debija – astoņu gadu vecumā, atskaņojot Jozefa Haidna koncertu Do mažorā kopā ar Kauņas filharmonijas orķestri. Pēc Jelgavas Mūzikas vidusskolas viņš absolvējis Londonas Karalisko koledžu, Lugāno konservatoriju Šveicē, kā arī Fjezoles skolu Itālijā. Pašlaik čellists dzīvo Lugāno, no kurienes arī vada savu koncertdzīvi.
Spārnoja jaunības sapnis par Ameriku
Savukārt K. Suhoveckis teic, ka, 25 gadus dzīvojot ASV, ir īstenojis savu “jaunekļa amerikāņu sapni”. 1999. gadā viņš tika uzņemts Ņujorkas Džuljarda mūzikas koledžā, kuru absolvēja kā pianists. Tagad viņš šajā koledžā ir profesors. K. Suhoveckis piedalās un reizes divdesmit ir uzvarējis starptautiskos pianistu konkursos. Darbojies arī vairāku vadošo starptautisku pianistu konkursu žūrijās. Savukārt viņa oriģinālsacerējumi un operu transkripcijas, kā uzsvēra koncerta vadītāja M. Silkalne, skanējuši un atzinību guvuši koncertos jau četros kontinentos.
Īpaši Jelgavas koncertam K. Suhoveckis bija komponējis skaņdarbu čellam un klavierēm “Latvijas gaisma”. Autors paskaidro, ka “šis darbs fiksē dienas vidus gaisotni un novērošanas brīža klusumu”. Skaņdarbs veltīts Latvijas valsts neatkarības svētkiem.
Koncertā tika atskaņotas divas daļas no K. Suhovecka šī gada jaundarba – klavieru svītas “Krāsu palete” divas daļas – “Sarkanā”, kas ir mīlas stāsts, un “Oranžā”, kas mūzikā atspoguļo cilvēka atdzimšanu pēc liela zaudējuma. Mūziķi koncertā atskaņoja arī Gabriela Forē, Volfganga Amadeja Mocarta, Sergeja Rahmaņinova, amerikāņu komponistes Poļinas Nazaikinskas un Bakstona Orra skaņdarbus.
Scenārijs, kas uzrakstīts ar notīm
Meistarklase Jelgavas Mūzikas vidusskolas zālē jau bija tīri profesora K. Suhovecka darbs. Tiesa, kolēģis M. Beitāns tajā piedalījās kā ļoti ieinteresēts klausītājs. Meistarklases ievadlekcijā “Mūziķa kā aktiera galvenie principi” K. Suhoveckis skaidroja, ka ir izstrādājis mūzikas analīzes metodiku, kas uzlūko skaņdarbu kā stāstu, kas radošajā procesā būtu analizējams līdzīgi, kā to dara aktieri, iestudējot lugu vai lasot filmas scenāriju. “Aktieru prasmes mūziķiem es mācu faktiski visā pasaulē. Analizējot mūziku, mēs savā iztēlē radām scenāriju ar konkrētiem notikumiem, kas tiek izspēlēti galvā, bet mūzika, ko mēs spēlējam, ir dabīgs pavadījums šim scenārijam,” pauda profesors. Attēlojot radošo procesu grafiski, K. Suhoveckis postulē, ka komponista nodoms un precīza tā izpratne ir vien 60% no skaņdarba atskaņojuma. Viņaprāt, pārējos 40% veido mūziķis, radot savu varoni iztēlē. Tur ir svarīgas gan mūzikas vēstures zināšanas, gan personīgā pieredze un pat ar uzstāšanos saistītais satraukums. “Deviņdesmitajos gados esmu bijis aktieris. Un es sapratu, ka vairumam mūziķu tā ir problēma, ka trūkst zināšanu par aktiermākslu,” pauda K. Suhoveckis. Viņaprāt, aktiermāksla mūziķiem ir vajadzīga, lai priekšnesums nekļūtu garlaicīgs un lai skaņdarba izpildījuma laikā nebūtu enerģētisku caurumu, kas kādam klausītājam publikā uzdzen žāvas, citam liek attīt iesaiņotu konfekti vai kā citādi novērst uzmanību. “Lai tā nenotiktu, klausītājs ir it kā jāved sev līdzi aiz rokas. Tas iespējams tikai tad, ja mūziķis ir arī aktieris,” uzsvēra K. Suhoveckis. “Nespēlējiet tikai skaistu mūziku. Sniedziet Oskara cienīgu priekšnesumu, kas ir neapstrādāts, intensīvs un autentisks,” meistarklases dalībniekus aicināja profesors.
Novērtē meistarklasi Jelgavā
“Ziņu” uzrunātā Jelgavas Mūzikas vidusskolas 1. kursa audzēkne jaunā pianiste Jūlija Sprudzāne pēc meistarklases atzina, ka mūzikas analizēšana no aktiera – tēla veidotāja – aspekta viņai esot kas jauns, bet noteikti noderīgs. Savukārt 3. kursa audzēknis dziedātājs Renārs Beķeris piekrīt, ka dziedātājam aktiermeistarība ir ļoti svarīga skatuves tēla veidošanā. Agrākajam mūzikas vidusskolas direktoram Arvīdam Tareilam, kas skolas zālē vēroja K. Suhovecka meistarklasi, iespaids par to bija visnotaļ pozitīvs. Protams, meistarklases dalībniekiem ir pilnvērtīgi jāzina angļu valoda.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2023
FOTO: RUSLANS ANTROPOVS
Reklāma