Andra Ozola
Nacionālās apvienības (NA), Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “Attīstībai/Par!” (AP) deputāti iesnieguši Saeimā projektu grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz no 2023.gada bērna kopšanas periodā valstij veikt sociālās iemaksas vecāku pensijas kapitālam.
Kā aģentūru LETA informēja NA pārstāve Laima Melkina, grozījumi paredz, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, valsts par saviem līdzekļiem veiks obligātās sociālās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai no abu pabalstu kopsummas.
“Esošā situācija ir netaisnīga pret vecākiem – cilvēki, kuri izvēlējušies laist pasaulē bērnu, ir nolemti mazākai pensijai nākotnē, salīdzinot ar tiem, kuri šādu izvēli nav izdarījuši, turklāt, jo vairāk bērnu, jo lielāka diskriminācija. Ar šo priekšlikumu vēršam uzmanību un rosinām diskusiju par to, kā vēl atbalstīt ģimenes ar bērniem,” uzsver NA līderis Raivis Dzintars.
Grozījumus parlamentā iesnieguši deputāti Dzintars, Krišjānis Feldmans (JKP), Juris Pūce (AP), Evita Zālīte-Grosa (JKP), Andris Skride (AP), Edmunds Teirumnieks (NA) un Ilze Indriksone (NA).
Pašreiz valsts iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai par nestrādājošu vecāku pabalsta saņēmēju tiek veiktas tikai no bērna kopšanas pabalsta apmēra – 171 eiro. Priekšlikums paredz, ka turpmāk tās veicamas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta kopsummas, skaidro NA.
Likumprojektu kopīgi sagatavojis Demogrāfisko lietu centrs (DLC) un Labklājības ministrija, lai risinātu šo sociālās apdrošināšanas sistēmas nepilnību, kas ir netaisnīga pret konkrētajiem nodokļu maksātājiem, kropļojot sociālā atbalsta sistēmu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā, skaidro Melkina. Politiķi norāda, ka izmaiņas būtiski uzlabos ģimeņu situāciju.
“Vairākkārtīgi esam uzlabojuši vecāku sociālo nodrošinājumu – pagarinot vecāku pabalsta saņemšanas periodu līdz pusotram gadam, palielinot bērna kopšanas pabalstu, kā arī pilnveidojot vecāku pabalsta kvalificēšanās nosacījumus,” vērš uzmanību DLC vadītājs Imants Parādnieks (NA).
Viņš norāda, ka grozījumos paredzētā sociālo iemaksu veikšana no valsts puses bērna kopšanas periodā no abu pabalstu apmēra ir vēl viens veicams darbs, ko valdības un DLC līmenī bija plānots īstenot jaut iepriekš. “Nav taisnīgi, ka finansējumu pensijām nodrošinās to cilvēku bērni, kuriem pašiem būs mazāka pensija, jo viņi izvēlējušies par labu bērniem,” uzsver politiķis.
Kā norādījusi Eiropas Komisija, Eiropas Savienībā sieviešu saņemtā vidējā pensija ir par 39% mazāka nekā vīriešu saņemtā. Mātes pienākumi palielina dzimumu pensiju atšķirību un rada nevienlīdzību, jo bērna audzināšanas laikā zūd pensiju priekšrocības.
Paredzēts, ka jaunais regulējums stātos spēkā 2023.gada 1.janvārī un attiektos uz vecākiem, kuri būs bērna kopšanas atvaļinājumā un saņems vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Līdz pat 2025.gadam šai iecerei nebūtu nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem, norāda politiķi.
Foto: pixabay.com
Reklāma