Nākamgad no dažādām pasaules vietām būs vērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi

Nākamgad no dažādām pasaules vietām būs vērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, bet no tiem Latvijā varēs vērot tikai vienu daļēju Mēness aptumsumu, liecina Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) un SIA “StarSpace” apkopotā informācija.

Kā apgalvo astronomi, kopumā 2023.gads Latvijas debesīs būs salīdzinoši pieticīgs. Novērotājus gan priecēs Saules sistēmas planētas, kā arī tradicionālās meteoru plūsmas. Īpaši labvēlīgs nākamais gads būs spožākās Saules sistēmas planētas Veneras novērojumiem, kas gada pirmajā pusē būs redzama vakaros, bet no rudens – rītos.

28.oktobra vakarā Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kas gan būs diezgan simbolisks, jo aptumsuma maksimumā Zemes ēnā nonāks tikai nedaudz vairāk par desmito daļu no Mēness diska. Tā kā nākamajā gadā turpinās palielināties Saules aktivitāte, pastāv augsta iespējamība Latvijā novērot ziemeļblāzmas.

2023.gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. 20.aprīlī būs novērojams hibrīds Saules aptumsums, kura laikā vietām būs redzams pilns Saules aptumsums, bet vietām – gredzenveida Saules aptumsums. Šo aptumsumu varēs novērot Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā, Filipīnās, Indonēzijā, Jaunzēlandē un Papua-Jaungvinejā. 5.maijā Āfrikā, Āzijā un Austrālijā būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums. 14.oktobrī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams gredzenveida Saules aptumsums. 28.oktobra daļējais Mēness aptumsums būs redzams Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas austrumos, Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Latvijā tas sāksies pulksten 22.35, aptumsuma maksimums būs pulksten 23.14, bet daļējais aptumsums beigsies pulksten 23.54.

Kā informē astronomi, 2023.gadā Latvijā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 12.aprīli, bet labākā rīta redzamība būs ap 22.septembri. Venera būs novērojama vakaros no februāra līdz jūnija beigām, bet rītos – no septembra līdz decembrim. Marss būs redzams vakaros un nakts pirmajā pusē no janvāra līdz maijam. Jupiters būs redzams no janvāra līdz marta sākumam vakaros, no jūlija līdz septembrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no oktobra līdz gada beigām – visu nakti.

Ievērības vērta planētu konfigurācija būs novērojama 1.martā un 2.martā, kad debesīs Jupiteram blakus atradīsies Venera. Saturns būs novērojams no jūlija nakts otrajā pusē, augustā un septembrī tas būs redzams visu nakti, bet no oktobra līdz gada beigām – vakaros.

Aktīvāko meteoru plūsmu – Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu – maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4.janvārī, 13.augustā un 14.decembrī, taču visu gadu būs novērojamas arī mazāk aktīvas meteoru plūsmas, kā arī pie plūsmām nepiederošas krītošās zvaigznes, informē LAB.

Biedrībā arī norāda, ka pēdējos gados strauji palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ arvien biežāk naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie bojā debess pirmatnību un arī traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus.

LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla “Zvaigžņotā Debess” veidošanā un organizē regulāras informatīvas tiešsaistes sanāksmes.

SIA “StarSpace” nodarbojas ar astronomijas popularizēšanu un uztur portālu “Starspace.lv”, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks Arnis Ginters ir amatpersona LAB.

Foto: pixabay.com