Andra Ozola
Valdība otrdien neatbalstīja spēļu zāļu darbības atsākšanu klātienē ārkārtējās situācijas laikā, kas nozīmē, ka tās būs slēgtas vismaz līdz nākamā gada 11.janvārim.
Galvenos iebildumus pret spēļu zāļu atvēršanu pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri.
“Lai paliek ciet. Domāju, ka daudzi uzņēmumi ir priecīgi, ka mikrorajonos cilvēkiem nav, kur aiziet notriekt naudu,” sacīja labklājības ministrs Jānis Eglītis (JKP).
Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzīmēja, ka pašreiz joprojām nav ļauts strādāt arī, piemēram, bērnu atrakciju vietām un akvaparkiem. “Kamēr nav atrakcijas atvērtas, nedomāju, ka azartspēles ir tas, ko mums vajadzētu atvērt,” teica Linkaits.
Pret spēļu zāļu atvēršanu iebildumus pauda arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Atbildot uz zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) jautājumu, cik valstij izmaksā pabalstu izmaksāšana nozarei, neatļaujot tai strādāt, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka pašreizējā situācijā vēl nav šādu aprēķinu. Tomēr viņš atgādināja, ka iepriekš starp desmit uzņēmumiem, kas saņēma lielāko valsts atbalstu Covid-19 krīzes dēļ, pieci bija azartspēļu nozarē strādājošie. “Ir grūti skaidrot sabiedrībai, kāpēc mēs viņiem maksājam,” teica Reirs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka šajā laikā drastiski pieaug tiešsaistes nelegālo azartspēļu apjoms. Viņš norādīja, ka tādā veidā iedzīvotāji bojā savu kredītvēsturi, liedzot sev iespēju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka īsti neredz kolēģu atbalstu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanā, tādēļ tās paliks aizvērtas vismaz līdz 11.janvārim. Vienlaikus viņš atzina, ka tas nav epidemioloģisks, bet politisks lēmums.
Spēļu zāles klātienē ir slēgtas kopš 21.oktobra, pirms tam tām desmit dienas ļaujot darboties “zaļajā” režīmā, kad tās varēja apmeklēt iedzīvotāji ar derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Ārkārtējā situācija Latvijā spēkā ir līdz nākamā gada 11.janvārim.
Teksts: LETA
Foto: no arhīva
Reklāma