Andra Ozola
Saeimas 19.maijā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā būtiski maina atbalsta sniegšanas nosacījumus – ēdināšanu turpmāk nodrošinās 30 dienas 90 dienu vietā. Šis nosacījums attieksies ne tikai uz tiem cilvēkiem, kas ieradīsies Latvijā pēc likuma stāšanās spēkā, bet arī uz tiem, kuri Latvijā ieradušies iepriekš. Tā rezultātā vairākiem tūkstošiem bēgļu jau no pirmdienas, 23.maija tiks pārtraukta ēdināšana, informē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ella Pētermane.
Starp šiem bēgļiem ir gan sirmgalvji, jaunās māmiņas ar maziem bērniem, gan arī bērni, kuri Latvijā ieradušies bez saviem vecākiem, tostarp veselas sporta komandas, kuras pie sevis ir izmitinājušas vairākas pašvaldības. Bažas rada tieši piemērotas dzīvesvietas nodrošināšana bērnu sporta komandām, proti, kolīdz beigsies noteiktais 90 dienu beznosacījuma izmitināšanas periods, bērniem un viņu ārkārtas aizbildņiem nebūs iespēju atrast sev piemērotu dzīvesvietu.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Lai gan Saeima ir pieņēmusi grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, pašvaldībām joprojām ir daudz neskaidrību, kā rīkoties situācijās ar bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu pēc 90 dienu termiņa beigām. Atbalsts izmitināšanai vēl 90 dienas būs pieejams tikai gadījumos, kad cilvēki no viesnīcas pārvāksies uz kādu uzņemošo mājsaimniecību.
Pārējos gadījumos vai nu cilvēks maksās pats, ja ir darbs un ienākumi, vai būs jādodas uz sociālo dienestu, lai saņemtu sociālās palīdzības pabalstus. Protams, pastāv iespēja Ukrainas civiliedzīvotājam arī pašam īrēt dzīvesvietu, izmantojot īres tirgu, taču arī šīs iespējas ir ierobežotas, ņemot vērā ierobežoto dzīvojamā fonda piedāvājumu.
Grozījumi likumā paredz, ka bez pārejas perioda tiek pārtraukts iepriekš valsts solītais 90 dienu atbalsts ēdināšanai. Ņemot vērā, ka priekšā ir divas brīvdienas, pašvaldībām būs steidzami jādomā par risinājumiem, lai izpildītu Saeimas lemto un gadījumos, kad ēdināšana jau nodrošināta 30 dienas, to pārtrauktu. Vienlaicīgi jārod risinājumi, lai no pirmdienas, 23.maija, vairāki tūkstoši bēgļu nepaliktu bez iztikas, ja atbalsts joprojām nepieciešams. Par šīm izmaiņām nav bijusi savlaicīga komunikācija ne ar Ukrainas bēgļiem, ne pašvaldībām, ne uzņēmējiem.”
Tāpat neskaidra situācija joprojām ir ar izmitināšanu. Lai gan saskaņā ar grozījumiem likumā uzsvars tiks likts uz privātajām mājsaimniecībām un pašvaldību dzīvojamo fondu, beidzoties iespējai izmitināt tūrisma mītnēs, nedz ar privātajām mājsaimniecībām, nedz ar pašvaldību rīcībā esošajām mītnēm nebūs pietiekami, lai izmitinātu visus Ukrainas civiliedzīvotājus, kuriem tas būs nepieciešams.
Kritiska situācija var rasties pierobežas pašvaldībās, kuras uzņem arī tos bēgļus, kuri Latviju izmanto kā tranzītvalsti, lai dažu dienu laikā dotos uz citu pastāvīgās mītnes zemi. Šīm pašvaldībām, ja netiek izmantotas tūrisma mītnes, nav iespēju tik lielu skaitu bēgļu īslaicīgi izmitināt.
Savukārt tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem nav izdevies atrast Latvijā algotu darbu, vai arī, kuru algotā darba ienākumi nesedz ar sadzīvi saistītos ikdienas izdevumus, nonāks pašvaldību sociālo dienestu redzeslokā, kas arīdzan nozīmē papildu administratīvo slogu pašvaldību darbiniekiem.
LPS jau šīs nedēļas sākumā vērsa atbildīgo ministriju uzmanību par neskaidrību saistībā ar to, kas notiks pēc tam, kad noslēgsies noteiktais 90 dienu beznosacījuma palīdzības sniegšanas periods un risku lielam skaitam Ukrainas bēgļu pēc šī perioda beigām palikt bez mājokļa.
Foto: pixabay.com
Reklāma