Nepazaudēt valodu un tradīcijas

JANĪNA JURGELEVIČA no Jelgavas novada Staļģenes piedalījās LTV šovā “Īstās latvju saimnieces”, piedāvājot Lietuvas nacionālos ēdienus.

Latvijas lietuvieši daudzu gadu garumā ir apliecinājuši, ka viņi ir Latvijas valstij lojāla mazākumtautība ar bagātām vēsturiskām tradīcijām, kas ar savu darbību veicina labas attiecības starp divām kaimiņvalstīm – Latviju un Lietuvu.

Jelgavas lietuviešu biedrība “Vītis” dibināta 1989. gada 17. decembrī, kad par tās vadītāju kļuva Aļģimants Burba. Pašlaik biedrības vadītāja jau vairākus gadus ir Regina Detlava. Biedrībā aktīvi darbojas ap 40 biedru. “Diemžēl mums vairāk ir vidēja un vecāka gadugājuma cilvēki, jauniešus darbošanās biedrībā nesaista, tāpēc tās nākotne nerādās cerīgā gaismā,” atzīst Jelgavas lietuviešu biedrības valdes loceklis Arvīds Tareila. Viņš Latvijā nonācis jaunībā, kad pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas sācis darba gaitas Liepājā, bet vēlāk uzaicināts strādāt Jelgavas mūzikas skolā, kļūstot arī par tās direktoru.

“Vītis” mērķi ir vienot Jelgavas lietuviešus kultūras biedrībā, lai saglabātu lietuviešu kultūru, valodu, tradīcijas, kā arī uzturēt kultūras sakarus ar Lietuvas un Latvijas valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām.

Atzīmē Lietuvas neatkarības dienu

Kā “Zemgales Ziņām” pastāstīja A.Tareila, katru gadu biedrībā tiek rīkots svinīgais pasākums, kas veltīts Lietuvas Republikas Neatkarības dienai. Šī parasti arī Jelgavas un Latvijas lietuviešiem ir gaidīta svētku diena, kad tiek organizēti pasākumi un kopā aicināti kopienas ļaudis, lai simboliski pateiktos visiem tiem cilvēkiem, kas bija tik drosmīgi un pašaizliedzīgi, lai nostiprinātu savas zemes brīvību un atjaunotu valstiskumu. Ierasti šie svētki tiek atzīmēti Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.

Lietuva ir pirmā no trim Baltijas valstīm, kas ieguva valsts neatkarību. 1918. gada 16. februārī tika pieņemts Lietuvas Neatkarības akts, kas proklamēja neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu un demokrātiskas valsts izveidošanu ar galvaspilsētu Viļņā. Šogad aprit 105 gadi kopš vēsturiskā notikuma.

“Šajos svētkos parasti uzaicinām ciemos kādu kori vai ansambli no Lietuvas. Šogad tie bija viesmākslinieki no Jelgavas sadraudzības pilsētas Šauļiem – kultūras centra kamerkoris “Bičiuliai”, mākslinieciskā vadītāja Rita Daunkantaite, un Šauļu Drāmas teātra aktieris Vlads Baranausks. Uzstājās mūsu ilggadējie draugi tepat no Jelgavas folkloras ansambļa “Dimzēns”. Pasākumā ietvaros notika mākslinieka Ulda Zutera gleznu izstādes atklāšana,” stāsta A.Tareila. U.Zuters ir pazīstams latviešu gleznotājs, kurš savos darbos eļļas tehnikā iemūžina dabas un pilsētu ainavas.

Iesaistās sporta aktivitātēs

Katru gadu augustā, godinot “Baltijas ceļa” gadadienu, Jelgavas lietuviešu biedrība ir viena no 600 kilometru garā “Baltijas ceļa” stafetes skrējiena organizatoriem un arī dalībniekiem. Skrējiena maršruts ir nemainīgs – tas sākas Viļņas Katedrāles laukumā un noslēdzas pēc trim dienām Tallinā pie parlamenta ēkas.

Pieminot 1991. gada 13. janvāra notikumus, Viļņā tiek rīkots skrējiens “Dzīvības un nāves ceļs”, kurā piedalās arī Jelgavā dzīvojošie lietuvieši. Tāpat iecienīts ir stafetes skrējiens Medininki–Viļņa, kura mērķis ir godināt 1991. gada 31. jūlijā bojāgājušos muitas un policijas darbiniekus.

Jelgavas lietuviešu biedrības dalībnieki ar labiem panākumiem regulāri piedalās pasaules lietuviešu sporta spēlēs, kas tiek rīkotas kopš 1938. gada reizi četros gados. Sākotnēji tās norisinās ASV, bet pēdējos gados tiek rīkotas Lietuvā. A.Tareila piebilst, ka lietderīgi būtu atjaunot lietuviešu valodas kluba nodarbības, kuras savulaik vadījusi Janīna Skaruliene, jo nelietojot valoda piemirstas, bet, esot pasākumos Lietuvā, tā ir ļoti nepieciešama.

Gatavo cepelīnus un piedalās televīzijas šovā

“Esam ieviesuši tradīciju katru gadu oktobrī satikties cepelīnu gatavošanas un baudīšanas vakarā. Tā ir jauka iespēja visiem aprunāties un pabūt draudzīgā atmosfērā,” stāsta A.Tareila. 2018. gadā lietuviete Janīna Jurgeleviča ar savām tautietēm Leongīnu Upenieci un Aldonu Burlaku no Jelgavas novada Staļģenes piedalījās LTV šovā “Īstās latvju saimnieces”, ceļot galdā ceptā siera salātus, cepelīnus un kūku “Napoleons”. Šova noslēgumā, apkopojot iegūtos punktus, viņa ieguva otro vietu.

Biedrības telpās J.Jurgeleviča kopā ar L.Upenieci un A.Burlaku no Jelgavas lietuviešu biedrības rīkoja cepelīnu gatavošanas meistarklasi, kas guva lielu Jelgavas iedzīvotāju atsaucību. Līdzīgas meistarklases notiek arī Jelgavas pilsētas svētku laikā.

Lietuvieši ir viena no senākajām mazākumtautībām Latvijas teritorijā. Vairums Latvijas lietuviešu dzīvo pierobežā, arī Liepājā un Jelgavā. Lielākais lietuviešu īpatsvars ir Lejaskurzemē, kā arī Zemgales un Sēlijas pierobežā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gadā Latvijā dzīvoja 21 046 lietuviešu, kas ir apmēram 1,1% no visiem iedzīvotājiem. Jelgavā un novadā uzskaitīti ap diviem tūkstošiem lietuviešu, kas dažādu iemeslu dēļ šeit ieradušies un palikuši uz dzīvi, dibinājuši ģimenes, audzinājuši bērnus.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2022