“Nevienu sekundi neesmu nožēlojis to soli!”

No 17. janvāra lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā “Latraps” valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu amatā nomainījis Roberts Strīpnieks, kas līdz 2021. gada rudenim vadīja valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”. Par šo maiņu “Latraps” mājaslapā uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Valters Bruss raksta: “Mēs esam izauguši līdz tādam mērogam, kas pieprasa operatīvās vadības un attīstības vadības dalīšanu. Tāpēc esmu ļoti gandarīts, ka operatīvajā vadībā esam piesaistījuši ārkārtīgi spēcīgu un gudru vadītāju Robertu Strīpnieku.”
Pirms nedēļas “Latraps” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks sniedza interviju “Zemgales Ziņām”.
– Kā veidojās jūsu uzskati par dzīvi, kā izvēlējāties savu profesiju un darba lauku?
1991. gada barikādēs es biju puika, kas tikko sasniedzis pilngadību. Taču es jutu, ka tas ir vēsturisks brīdis, kas kontrastēja ar visu, ko biju redzējis savā dzīvē. Zināju, ka nedrīkstu palaist to garām. Par izvēli studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes LLU Meža fakultātē man jāsaka ļoti liels paldies tētim Jurim Strīpniekam. Man jau kopš bērnības bija tā bauda kopā ar viņu kopā nedēļas nogalēs braukt uz Sēliju, Viesītes apkaimi, un kopā ar sirmiem kungiem piedalīties medībās. Lai arī biju vēl mazs, sapratu, ka tikai mežā, mednieku kolektīvā var veidoties tāda gaisotne, kādas nav nekur citur. Ikdienā šie cilvēki strādā katrs savā vietā, tur viņiem ir sava hierarhija, savas problēmas, konflikti, bet, lūk, aizbraucot uz Šveriņiem (tā sauca mednieku mājas), brūk visas barjeras, nav vairs amatu, ir vienīgi fantastiski cilvēki, kas izbauda kompāniju. Vecie vīri leģionāri uz galda dejoja vilnas zeķēs, dziedādami “Kongo džungļos palmu ēnā/ Stāv kāds hotentots uz vakts...” vai “Old Vaverlī, tik izšauj pistoli...”.
Nu un tajā meža sabiedrībā kā būtnes ar mirdzošu auru parādījās Meža dienesta cilvēki, pret kuriem visi izturējās ar lielu respektu. Kā mazs puika es skatījos uz viņiem, uz viņu autoritāti. Es gribēju līdzināties viņiem.