LETA
Ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju par veselībai bīstamu karstumu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina iedzīvotājus neuzturēties tiešos saules staros un pietiekami daudz dzert ūdeni.
NMPD aicina karstajās dienās nepavadīt visu dienu pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā no plkst.10 līdz plkst.16, kad saule ir visintensīvākā.
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
NMPD aicina ņemt vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu.
Tāpat īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties, nodrošinot viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā ūdens.
NMPD aicina ņemt vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā mediķi iesaka uzņemt šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerties vēl pirms parādās slāpes. Lai kompensētu svīšanas rezultātā zaudēto šķidrumu, vēlams dzert ūdeni, negāzētu vai vāji mineralizētu minerālūdeni, taču nav ieteicams dzert saldinātos dzērienus, kā arī alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
Būtiski plānot savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, tad arī neuzturēties ilgstoši atklātā saulē.
Ja tomēr jādodas ārā, NMPD iesaka vilkt gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Lai nepieļautu galvas sakaršanu, lieto gaišu plāna auduma galvassegu, savukārt pilsētās uz ielas turies ēnas pusē. Tāpat jāgādā, lai vienmēr līdzi būtu dzeramais ūdens – jāpadzeras ir regulāri visas dienas garumā.
Ja uz ielas paliek pārāk karsti, NMPD rosina atrast vēsāku vai ēnaināku vietu, kur jūtama vēja pūsma un padzeries ūdeni. Turklāt karstajā laikā palīdz arī regulāra noskalošanās viegli vēsā ūdenī.
Vienlaikus ir jāievēro piesardzību peldoties. Tas nozīmē, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī, jo šādās reizēs gaidītā veldze var nomainīties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni.
Ja gados vecākie tuvinieki dzīvo vieni, tad karstajās dienās biežāk tos jāaprauga vai jāsazvana viņi, lai painteresētos par viņu pašsajūtu. Arī tad, ja kaimiņos dzīvo vientuļš seniors, NMPD iesaka būt iejūtīgiem, biežāk apraudzīt viņu un palīdzēt, ja nepieciešams.
Pārkaršanas gadījumā cilvēks jāatgulda ēnā vai vēsākā vietā pusguļus, jāatbrīvo no silta vai spiedoša apģērba, jācenšas radīt vēja plūsmu, dzesējot cilvēku, kā arī ieteicams likt vēsas mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis.
Savukārt, ja nav vemšanas, tad jādod daudz dzert – veselam pieaugušajam var dot pat vienu divus litrus dzeramā ūdens dažu stundu laikā, bet tas jādara pakāpeniski.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 6601600, kas darbojas darba dienās no plkst.17 – līdz plkst.8, bet brīvdienās – visu diennakti.
Gadījumos, ja minētie pasākumi nepalīdz vai vājums ir izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi strauji paaugstināties, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji, NMPD aicina saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113.
Foto: pixabay.com
Reklāma