Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

NMPD no ārkārtas situācijas atgriežas uz darbu ārkārtas reaģēšanas jeb paaugstinātas gatavības režīmā

Stabilizējoties situācijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) no trešdienas, 18.janvāra, atceļ izsludināto ārkārtas situāciju dienestā, taču turpinās strādāt ārkārtas reaģēšanas jeb paaugstinātas gatavības režīmā, aģentūrai LETA pavēstīja NMPD Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

NMPD Ārkārtas vadības grupa pieņēmusi šādu lēmumu, jo šobrīd situācija ir stabilizējusies, tomēr riski joprojām pastāv un gatavība ir jāsaglabā.

Par situācijas stabilizāciju šajā brīdī liecina NMPD operatīvie dati. Pēdējās nedēļas laikā ir mazinājušies uz ārkārtas tālruni 113 ienākošie zvani un brigāžu izsaukumi situācijās, kas nav dzīvībai kritiskas. Tas savukārt ir uzlabojis operativitāti visā valstī, un NMPD mediķu brigādes izsaukumos pie pacientiem dzīvībai kritiskos stāvokļos šobrīd spēj ierasties pat trīs līdz piecas minūtes ātrāk nekā dažas nedēļas iepriekš.

NMPD direktore Liene Cipule stāstīja, ka ārkārtas situācijas laikā, kas ilga trīs nedēļas, NMPD brigāžu operatīva ierašanās bija izšķiroša vairāk nekā 200 cietušajiem ceļu satiksmes negadījumos un 643 iedzīvotājiem infarkta un insulta gadījumos. Tāpat arī 158 pacientiem, kuri bija apdeguši ugunsgrēkos, krituši no liela augstuma, kuru ķermeņi bija sadragāti, iespiežot mehānismos, vai kuriem bija risks nosmakt pēc aizrīšanās. Vēl šajā laikā NMPD devās 118 izsaukumos, lai reanimētu cilvēkus, kuriem bija apstājusies sirdsdarbība un elpošana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Operatīvo situāciju palīdzēja stabilizēt gan NMPD iekšējie risinājumi, gan Nacionālā veselības dienesta (NVD) aktivitātes, daudzviet valstī paplašinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību un darba laikus, lai pacienti palīdzību vienkāršāku saslimšanu brīžos varētu saņemt ģimenes ārstu praksēs un pie dežūrārstiem.

Cipule atzina, ka iedzīvotāji ieklausījušies NMPD aicinājumā, jo iepriekš uz ārkārtas tālruni cilvēki vērsās saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras gadījumos, lai gan palīdzība būtu jāsaņem citviet. Šobrīd gan pacienti pēc palīdzības vairāk vēršas ambulatori, kas dod lielākas iespējas dienestam glābt cilvēku dzīvības patiešām kritiskās situācijās, viņa sacīja.

Ņemot vērā to, ka valstī ir izsludināta gripas epidēmija, iedzīvotāji aizvien pastiprināti slimo ar dažādām citām augšējo elpceļu saslimšanām, kā arī joprojām tiek prognozēts Covid-19 uzliesmojuma vilnis, jebkurā brīdī atkal var pieaugt iedzīvotāju vēršanās NMPD šādās situācijās, radot sarežģījumus dienesta mediķiem operatīvi ierasties uz augstākās prioritātes izsaukumiem. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Cipule norādīja, ka, neskatoties uz to, ka šobrīd ir pazemināts gatavības līmenis, NMPD apzinās, ka riski joprojām pastāv. Turklāt, kā rāda plūdu draudu situācija Jēkabpilī, NMPD ir jābūt gataviem jebkurā brīdī jebkurā Latvijas vietā koncentrēt savus resursus arī negaidītiem notikumiem. 

“Mums vienmēr ir jābūt brīvām brigādēm, lai varam ikdienas izsaukumos steigties palīgā kritiskā stāvoklī esošiem pacientiem un spējam ātri reaģēt arī ārkārtas gadījumos. Tāpēc dienestā turpina strādāt Ārkārtas vadības grupa. Tā ik dienu seko līdzi situācijai un operatīvi spēs pieņemt lēmumus,” informēja Cipule.

Kā iepriekš ziņots, ārkārtas situāciju dienestā izsludināja pērnā gada nogalē, 28.decembrī, un tā ilga trīs nedēļas. NMPD Ārkārtas vadības grupa šādu lēmumu pieņēma, lai novērstu riskus, ka Latvijas iedzīvotāji nesaņem savlaicīgu palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās, jo gripas, Covid-19 un citu augšējo elpceļu saslimšanu dēļ gada nogalē strauji pieauga uz ārkārtas tālruni saņemto zvanu un brigāžu izsaukumu skaits situācijās, kas nav neatliekamas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

NMPD atgādina – uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ja ir gūta smaga trauma vai ir stipra, dzīvību apdraudoša asiņošana, ja ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana – pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu – un citās dzīvību apdraudošās situācijās.

Lai dotu iespējas cietušajiem saņemt savlaicīgu palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās, NMPD aicina iedzīvotājus nenoslogot ārkārtas tālruņa līniju saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras gadījumos, bet laikus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, vērsties pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. 

Informāciju par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām var lasīt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību” vai darba dienās, zvanot uz Nacionālā veselības dienesta informatīvo tālruni 80001234.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Foto: no arhīva

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.