No 2030.gada valstspilsētu sabiedriskajā transportā būs jāizmanto vismaz 50% atjaunojamā enerģija

No 2030.gada valstspilsētu sabiedriskajam transportam būs jāizmanto vismaz 50% atjaunojamā enerģija, paredz Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (TAP) portālā Ekonomikas ministrijas (EM) ievietotais Transporta enerģijas likums.

Tādu pašu prasību – par 50% atjaunojamo energoresursu izmantošanu – plānots noteikt arī citiem pašvaldību izmantotajiem transportlīdzekļiem, izņemot transportlīdzekļus, ko izmanto operatīvo darbību veikšanai un ko izmanto meklēšanas, glābšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas procesā.

EM norāda, ka izstrādātā likuma mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu transportā un veicināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, kā arī nodrošināt alternatīvās degvielas infrastruktūras attīstību un sabiedrības informētību par pieejamiem un izmantojamajiem transporta enerģijas veidiem, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu.

Likums paredz definēt prasības, kas jāievēro veicot transporta enerģijas apriti, tostarp tirdzniecību, par šo prasību ievērošanu un izpildi atbildīgās personas, par šo prasību uzraudzību atbildīgās institūcijas un to kompetenci, sankcijas par likuma prasību pārkāpšanu, kā arī pienākumu Ministru kabinetam noteikt ar likuma īstenošanu saistītus detalizētākus noteikumus.

Jaunais likums paredzēts kā jumta regulējums transporta enerģijas jomā, kas precizē un paplašina šobrīd labi iedzīvinātās, bet ne vienmēr skaidrās, bieži neelastīgās normas attiecībā uz transporta enerģijas – degvielu, alternatīvo degvielu un biodegvielu, tirgus uzraudzību, degvielu apritē iesaistīto personu tiesībām un pienākumiem.

Ar likumu plānots noteikt konkrētus atļautos attālumus starp dažādiem uzlādes un uzpildes punktiem dabai draudzīgiem energoresursiem transportam. Piemēram, attiecībā uz dabasgāzes uzpildes punktiem, veidojot saspiestās dabasgāzes piegādes tīklus mehāniskajiem transportlīdzekļiem, būtu jānodrošina, ka vidējam attālumam starp saspiestās dabasgāzes uzpildes punktiem vajadzētu būt aptuveni 150 kilometri, bet sašķidrinātās dabasgāzes uzpildes punktiem – aptuveni 400 kilometri.

Tāpat attiecībā uz uzlādes punktiem tiek noteikts, ka jauni uzlādes punkti būs jāuzstāda Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā, valstspilsētu pašvaldību teritorijā un to kaimiņu novadu teritorijā, kā arī blīvi apdzīvotās teritorijās.

Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka no 2024.gada 95. markas benzīnu būs atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienota biodegviela vai modernā biodegviela vai biodegviela kopā ar moderno biodegvielu ne mazāk kā 9,5 tilpumprocentu apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Biodegvielas piemaisījumam 98. markas benzīnā būs jābūt 5 tilpumprocentu apmērā, bet dīzeļdegvielā – 6,5 tilpumprocentu apjomā.

Foto: no arhīva