Andra Ozola
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts robežsardzes likumā, kas paredz no likuma svītrot iespēju robežsargu iecelt par profesionālā dienesta karavīru.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, identificētas vairākas būtiskas atšķirības, kuras apgrūtina robežsarga iecelšanu karavīra amatā. Piemēram, ir atšķirības izpratnē par robežsarga vietu un lomu, ieņemot profesionālā dienesta karavīra amatu.
Būtiskas atšķirības starp robežsargu un karavīru pastāv arī speciālo dienesta pakāpju un amatā iecelšanas nosacījumos. Tāpat secināts, ka robežsargu iegūtā izglītība atšķiras no karavīram noteiktajām prasībām. Ievērojot arī atšķirīgās sagatavošanas prasības, robežsargu iecelt profesionālā dienesta karavīra amatā ir sarežģīti, skaidro likumprojekta autori, Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvji.
Tāpat kā vēl viens sarežģījums norādīts, ka robežsargs, kurš ieņems karavīra amatu, faktiski atradīsies divu institūciju sastāvā, tāpēc ir radusies nevienprātība par robežsarga atlīdzības finansēšanas avotu. Situāciju sarežģī arī būtiskas atlīdzības apmēra atšķirības starp karavīru un robežsargu.
IeM norāda arī uz atšķirībām starp robežsargam un karavīram noteiktajām veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasībām. Tāpēc ir secināts, ka starp robežsarga un profesionālā dienesta karavīra institūtiem pastāv nozīmīgas atšķirības un robežsarga iecelšanas karavīra amatā institūts nav praktiski realizējams.
Likumprojektā arī uzsvērts, ka neviens robežsargs līdz šim nav iecelts profesionālā dienesta karavīra amatā.
Saeima atbalstīja arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) iesniegto precizējumu likumā, lai viennozīmīgi skaidri noteiktu, ka Valsts robežsardze nodrošinās arī patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu. Šāds precizējums jāveic, jo 2021.gada septembrī stājās spēkā grozījumi likumā par šo abu joslu noteikšanu.
Foto: no arhīva
Reklāma