Cik dažādas ir Jelgavas apkaimes, kas atrodas nedaudz atstatu no centra! Dažādi ir tajās dzīvojošie
Šoruden biedrība “Jelgavas attīstībai” ar Sabiedrības integrācijas fonda un pašvaldības atbalstu rīkoja pirmo Jelgavas apkaimju forumu. Sabiedriskā darbiniece Dace Indrika tajā prezentēja aprakstus par Jelgavas apkaimēm, ko sākam publicēt laikrakstā.
Biešu un Lāčplēša ielas nosaukumi ielikti ar domu
Jelgavas cukurfabrikas apkaime atrodas agrākās Straumes muižas teritorijā, kas 1921. gadā tika ieskaitīta Valsts zemes fondā un nodota cietuma valdes rīcībā. Daļa šīs teritorijas no īpašniekiem tika atpirkta. Tad nojauca muižas rijas un šķūņus un pēc slavenā arhitekta Eižena Laubes projekta šajā vietā būvēja Latvijā pirmo cukurfabriku. Vieta ir stratēģiski nozīmīga – Lielupes krastā, blakus dzelzceļa stacijai. Bietes tika pievestas gan pa dzelzceļu, gan arī ar liellaivām pa Lielupi. Uzsverot cukura rūpniecības valstisko nozīmi, 1925. gadā Jelgavas cukurfabrikas pamatakmeni iemūrēja pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.
Cukurfabrikas apkaimē sākumā atradās ganību pļavas un dārzeņu lauki. Tuvojoties autoritārā valsts vadoņa Kārļa Ulmaņa 60 gadu dzimšanas dienai (1937. gada 4. septembris), tika nolemts rīkot Zemgales apgabala tautsaimniecības izstādi un Pļaujas svētkus. Teritorijā, kas plešas no cukurfabrikas līdz Brīvības bulvārim, uzcēla 31 izstāžu paviljonu. No tiem saglabājies Latvijas Bankas paviljons, kas līdz mūsdienām pārtapis par kultūras namu “Rota”. Par šīs apkaimes agrāko dzīvi vēl aizvien stāsta ielu nosaukumi – Izstāžu, Cukura un Biešu.
Savukārt Zvaigžņu, Lāčplēša, Veco strēlnieku ielas nosaukumi liecina, ka šajā apkaimē pilsētas valde deva būvgabalus latviešu strēlniekiem par nopelniem Latvijas Brīvības cīņās un Pirmā pasaules kara laikā. Lāčplēša ielā atradās arī Jelgavas pilsētas galvas (1938–1940) pulkveža Kristapa Frickausa (1883–1964) privātmāja.
Aviācijas ielas nosaukums vēsta par valsts vadoņa Kārļa Ulmaņa ieceri uzbūvēt lidlauku tur, kur pagājušā gadsimta 70. gados tika uzbūvēta rūpnīca RAF.
Rodas jaunas ievērības cienīgas vietas
Nedz Straumes muiža, nedz cukurfabrika vairs neeksistē. Pārstājis darboties arī Pārlielupes cietums, kura sēta joprojām stiepjas gar Garozas ielu un no kura 1994. gadā izbēga ap 90 ieslodzīto (lielākā bēgšana no cietuma Latvijas vēsturē). Taču turpinās rūpes par cilvēkiem Jelgavas pilsētas slimnīcā, kas Pārlielupē tika uzbūvēta 1970. gadā. Arī agrākajā “Lauktehnikas” teritorijā darbojas vairāki uzņēmumi. Starp bijušo “Lauktehniku” un laukumu, kur atradās cukurfabrika, Aviācijas ielā 6 pamazām plešas eksportspējīgā mikroautobusu pārbūves rūpnīca “Universāls Ltd”. Tajā tiek būvēti arī elektromikroautobusi.
Savukārt blakus slimnīcai autoservisa “Anru motors” teritorijā izvietojies privātais muzejs, kurā apskatāma vērienīga padomju spēkratu kolekcija.
Projektā veiktā aptauja liecina, ka bieži vien jelgavnieki šo apkaimi sauc par Cukureni vai Lauķeni.
Jāzeps Kivlenieks, agrākais Jelgavas rajona ražošanas apvienības “Lauktehnika” pārvaldnieks
“Savā laikā uzbūvējām daudzdzīvokļu mājas ar vairāk nekā 500 dzīvokļiem. “Lauktehnika” (sadarbojoties ar uzņēmumu “Būvdetaļa”, ko ilgus gadus vadīja Anatolijs Sabusovs) ir būvējusi bērnudārzu ar 90 vietām Brīvības bulvārī. Par “Lauktehnikas” līdzekļiem tapa arī bērnudārzs “Rotaļa” ar 390 vietām, kā arī BMX trase. Atceros, ka padomju plānveida ekonomikas apstākļos reiz 70. gadu sākumā piepeši atklājās, ka “Lauktehnikai” ir pieejami 100 tūkstoši rubļu. Par to naudu taču varēja uzcelt 27 dzīvokļu māju! Un tiešām mēs viena mēneša laikā to māju uzcēlām. Būvdarbus, kas ritēja trīs maiņās, vadīja Ivars Birkāns. Vēl tagad tā māja kalpo labi.
Taču ar Jelgavas cukurfabriku sadarbība neveicās. Padomju laikā to vadīja Aleksandrs Timkovskis. Kara laikā par kādas cukurfabrikas vadīšanu viņš bija saņēmis ordeni, tādēļ Timkovski nesodīja par to, ka uzņēmums ar puvušām bietēm un neattīrītiem, siltiem notekūdeņiem piesārņoja Lielupi. Man viņš pārmeta, ka aizvilinu no cukurfabrikas uz “Lauktehniku” strādniekus. Taču tā bija pašu darbinieku griba.”
Tekla Žabova, “Lauktehnikas” rajona iedzīvotāja kopš 1973. gada
“Vīrs strādāja “Lauktehnikā” un uzņēmuma būvētā četrstāvu mājā saņēma dzīvokli. Blakus mājai ir arī garāža. “Tā mēs 1973. gadā pārcēlāmies uz šejieni no pilsētas centra. Sākumā bija grūti pierast, tagad jūtos šeit ļoti labi. Viens no labākajiem pilsētas rajoniem. Ar centru laba autobusu satiksme. Te nav nekādu dzērāju. Patīkams kontingents. Vienu laiku bija problēma ar atkritumu saimniecību, tagad ir kārtībā. Tomēr, manuprāt, iedzīvotāji varētu būt aktīvāki. Dažas mājas ir nosiltinātas, taču vairākās dzīvo daudz pensionāru, kuri īpaši neinteresējas par siltināšanu. Nav siltināta arī mūsu māja, tomēr tā gan pati par sevi ir siltumnoturīga. “Lauktehnikas” celtnieki taču būvēja paši sev! Svarīgi, ka rajonā ir Cukurfabrikas stacija, tādēļ es vēl joprojām varu strādāt Rīgā. Desmit minūtes – un tu esi vilcienā.”
■ 1868 – atklāj dzelzceļa līniju Toņakalns–Jelgava
■ 1928 – atklāj dzelzceļa staciju “Cukurfabrika”
■ 1937 – rīko Zemgales tautsaimniecības izstādi un Pļaujas svētkus (12 ha teritorijā no cukurfabrikas līdz Brīvības bulvārim uzceļ 31 paviljonu)
■ Otrā pasaules kara apstākļos nacistiskās Vācijas okupācijas varas laikā pie cukurfabrikas tiek ierīkota padomju karagūstekņu nometne, kur iet bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Pēc kara Padomju Savienības okupācijas režīms turpat ierīko vācu pusē karojušo gūstekņu nometni. Tur arī tiek izmitināti apcietinātie Latvijas iedzīvotāji, kas no Cukurfabrikas stacijas tiek vesti uz apcietinājuma vietām austrumos.
■ 60-tie – uzceļ Pārlielupes cietumu
■ 1963 – Latvijas Bankas izstādes paviljonu pārbūvē par kultūras namu “Rota”
■ 1967 – atklāj Jelgavas rajona “Lauktehniku” (lauksaimniecības tehnikas remonts, celtniecība, kravu pārvadājumi)
■ 2007 – Jelgavas cukurfabrika pārtrauc ražot cukuru, un 69 fabrikas ēkas tiek nojauktas
■ 2013 – krievijas koncerns “Uralvagonzavod” sāk būvēt kravas vagonu un dzelzceļa platformu rūpnīcu “UVZ Baltija”. Koncerns nonāca lielās saimnieciskās grūtībās, un 2016. gadā “UVZ Baltija” bankrotēja
