Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars trešajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 64,6%

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija nodarbināti 899 500 iedzīvotāju jeb 64,6%, kas ir par 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem salīdzinājumā ar 2021.gada trešo ceturksni ir pieaudzis par 22 600.

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 14 300.

Vienlaikus statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2022.gada trešajā ceturksnī bija 5000.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gada trešajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija par 5,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu – attiecīgi 67,7% un 61,8%.

Tāpat apkopotie dati liecina, ka 2022.gada trešajā ceturksnī nodarbinātības līmenis starp jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 32,2%, kas ir par 1,9 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti šogad trešajā ceturksnī bija 58 000 jauniešu, kamēr 2021.gada trešajā ceturksnī – 52 100.

2022.gada trešajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,8 stundas, kas ir par 0,6 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,2 stundām vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus 64 400 jeb 7,2% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 14 000 jeb 1,7 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 2400 jeb 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Apkopotie dati arī liecina, ka 2022.gada trešajā ceturksnī 10,1% jeb 78 700 darbinieku pilnu vai daļu darba laika strādāja attālināti, kas ir par 20 700 jeb trim procentpunktiem mazāk nekā pirms gada un par 4900 jeb 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. No attālināti strādājošajiem 54,9% bija sievietes un 45,1% vīrieši.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 40,5% attālināti strādājošo to darīja visu darbalaiku, 20,8% – regulāri 1-2 dienas nedēļā, bet 28,8% regulāri 3-5 dienas nedēļā. Dažas dienas nostrādāja 7,2% attālināti strādājošo. Pavisam neliela daļa izmantoja iespēju strādāt daļu darbadienas.

Pēc statistikas pārvaldē minētā, 37,5% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi, attiecīgi 44,7% vīriešu un 31,7% sieviešu. Savukārt 31,5% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, 19,2% – vecuma grupā 45- 54 gadi, bet vismazāk – 11,8%) – bija vecuma grupā 55-74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (13,6%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vecuma grupā 15-34 gadi, bet zemākais – 4,7% – vecuma grupā 55-74 gadi.

Darbu attālināti veica 60,4% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 32,7% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 20,7% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku, kā arī 19% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Viszemākais (3,2%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars trešajā ceturksnī bija izglītības nozarē.

Attālināti strādāja 26,9% vecāko speciālistu, 19,3% vadītāju, 16% speciālistu un 9,8% biroja darbinieku.

2022.gada trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4800 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 4200 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7100 iedzīvotāju.

Foto: pixabay.com