Kā katru gadu, arī šoziem sniegotajos mēnešos palielinājies dažādu traumu skaits, ko cilvēki gūst, paslīdot un krītot uz apledojušām ietvēm vai nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šoreiz ziema iestājās agrāk. Ņemot vērā pašreizējos laikapstākļus, kad gaidāmas sasalstošs lietus un ļoti stiprs apledojums, apdrošinātājs “Balta” prognozē, ka arī decembrī izmaksāto atlīdzību skaits ievērojami pieaugs.
“Jāatceras, ka ziema Latvijā mūs mēdz pārsteigt ar mainīgiem laikapstākļiem – baltais, pūkainais sniedziņš ātri vien var pārvērsties ļoti bīstamā apledojumā, kad jābūt jo īpaši piesardzīgiem. Visbiežāk traumas tiek gūtas, kad steidzamies, vienlaikus runājam pa telefonu, nenovērtējam risku vai pārvērtējam savas spējas. Bīstamākās vietas pilsētā ir slīpas virsmas, apmales, apledojuši celiņi un ēku ieejas. Ļoti bieži traumas tiek gūtas brīvajā laikā, ļaujoties ziemas priekiem vai nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem,” stāsta “Balta” Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Lai iedzīvotos nejaukās traumās, nebūt nav jāaizraujas ar ekstrēmiem ziemas sporta veidiem. Kādam klientam šogad parasta pastaiga beigusies ar kritienu uz apledojušas virsmas, lauztu roku un krusta kaulu, sasistu iegurni un ārstēšanos slimnīcā, par ko izmaksāta teju 3000 eiro liela atlīdzība. Apdrošināšanas eksperte norāda, ka šādu stāstu ik ziemu ir gana daudz: arī pērn lielākā izmaksātā nelaimes gadījumu atlīdzība sasniedza līdzīgu apmēru kādam klientam, kurš pastaigas laikā bija nejauši paslīdējis un krītot salauzis potīti.
Paslīdot un krītot uz apledojušām ietvēm, cilvēki lielākoties gūst roku un kāju lūzumus, sasitumus, galvas traumas. Izmaksātās summas ir atkarīgas no polises apdrošinājuma summas un riskiem, bet viena no dārgākajām atlīdzības izmaksu pozīcijām ir darbnespējas risks: nopietnu lūzumu gadījumā cilvēks var zaudēt darba spējas pat uz 2–3 mēnešiem.
“Jebkuru traumu gadījumos apdrošināšana var būt ļoti svarīgs atbalsts, jo sedz ne tikai izmaksu par pašu traumas faktu, bet arī slimnīcas izdevumus, kompensāciju par medicīniskiem izdevumiem pēc traumas, palīdz arī gadījumos, kad cilvēkam iestājas darbnespēja. Pēc smagām traumām parasti nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, nereti arī speciāli palīglīdzekļi un pat maksas operācijas,” uzsver L. Ščegoļeva.
Daži ieteikumi, kā samazināt traumu risku:
- Izvēlieties laikapstākļiem piemērotus apavus ar plakanu, rievotu zoli no neslīdoša materiāla, bez papēža vai ar platu papēdi. Iespējams iegādāties arī speciālas apavu uzlikas.
- Pārvietoties pa slidenām ietvēm vajadzētu bez steigas, ar nelieliem, slīdošiem solīšiem un ceļgalos viegli ieliektām kājām.
- Esiet piesardzīgi, izkāpjot no transportlīdzekļa, un novērtējiet virsmu, uz kuras liekat kāju.
- Ievērojiet piesardzību satiksmē gan kā autovadītāji, gan kā kājāmgājēji, jo satiksmes drošība atkarīga no visiem tās dalībniekiem. Kājāmgājējiem, šķērsojot brauktuvi, jāatceras, ka automašīnu bremzēšanas ceļš sliktos laikapstākļos var pagarināties – esiet vērīgi! Pārvietojoties pa ietvi, jo īpaši ziemas laikapstākļos, no ceļa braucamās daļas jāturas pēc iespējas tālāk.
- Esiet uzmanīgi uz kāpnēm un pie veikalu ieejām! Ne visi veikali vai iestādes pie durvīm novieto gumijas paklājiņus, tāpēc ir viegli paslīdēt uz sanestā sniega un dubļiem. Savukārt kāpt pa apledojušām kāpnēm ir drošāk, ja uz katra pakāpiena uzkāpjat ar abām kājām, pirms kāpjat uz nākamā.
- Rokas palīdz noturēt līdzsvaru, tāpēc ejot tās nevajadzētu turēt kabatās.
Ja plānojat nodarboties ar ziemas sporta aktivitātēm:
- Braucot ar ragaviņām, jāatceras, ka tām nav drošības spilvenu – pirms nobrauciena jāpārliecinās, ka virsma ir bez šķēršļiem un ragaviņu ceļā neatrodas citi ziemas prieku baudītāji.
- Neaizmirstiet par piemērotu apģērbu – tam jābūt atbilstošam laikapstākļiem un tādam, kas neapgrūtina kustības.
- Ejot garās pastaigās, ņemiet līdzi termosu ar siltu dzērienu, lai pastaigas laikā varētu sasildīties.
- Ja baudāt ziemu, snovojot vai nodarbojoties ar kalnu slēpošanu, parūpējieties par drošību – jums būs vajadzīgas aizsargbrilles, ķivere un, ļoti ieteicams, arī muguras sargi.
- Pastaiga pa ledu vai zemledus makšķerēšana ir ļoti bīstama izklaide! Uz ledus labāk nekāpt, ja vien ilgstoši nav bijis liels sals un pilnīga pārliecība par pietiekamu ledus biezumu.
Notiekot nelaimes gadījumam, aicinām izvērtēt gūtās traumas smaguma pakāpi un nepieciešamības gadījumā nekavējoties vērsties pēc palīdzības, zvanot glābšanas dienestam!
Foto: publicitātes
Reklāma