Andra Ozola
Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegtos trīs likumprojektus par grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredzēja vienreizēju 200 eiro pabalstu pensionāriem, personām ar invaliditāti un personu, tajā skaitā bērnu ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem.
Partiju apvienība grozījumus iesniedza ar mērķi mazināt Covid-19 izplatības un energocenu pieauguma negatīvās sekas.
Saeima noraidīja arī citus politiskā spēka iesniegtos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredzēja uz apkures sezonas laiku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto 0% likmi noteikt dabasgāzei un elektroenerģijai, tās pārvades, sadales pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm.
Atbalstu nesaņēma arī priekšlikumi par PVN 0% likmes piemērošanu šajā laikā dažāda veida koksnes kurināmajam un silmtumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām.
Tāpat tika noraidīts ZZS priekšlikums tām pašām iedzīvotāju grupām piešķirt ikmēneša 40 eiro pabalstu no 1.janvāra līdz apkures sezonas beigām. Attiecīgais ierosinājums paredzēja divreiz lielāku pabalstu par savukārt valdības atbalstīto 20 eiro izmaksu uz dažiem mēnešiem pensionāriem.
Atbalstu nesaņēma arī ZZS priekšlikums, kas ir līdzīgs valdības atsevišķā lēmumā atbalstītam ierosinājumam un kas paredz, ka 50 eiro mēnesī būtu jānodrošina Latvijā dzīvojošām ģimenēm ar bērniem un personām, kuras audzina nepilngadīgu bērnu vai bērnu, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu. Šis mērķētais atbalsts attiektos uz katru no ģimenē esošajiem bērniem, atzīmē partiju apvienībā.
Kā ziņots, saistībā arī ar ZZS rosinājumiem samazināt pievienotās vērtības nodokli energoresursiem un kompensēt izdevumus virs noteikta elektrības cenas līmeņa partiju apvienības līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars iepriekš uzsvēra, ka atbalsta grozam ir jāsasniedz katru Latvijas iedzīvotāju, “turklāt iedzīvotājiem uz saviem pleciem nav jāiznes valdības kļūda, šo krīzi sākot risināt pārāk novēloti un sasteigti”.
ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze iepriekš akcentēja, ka laikā, kad Eiropas valstis, arī “kaimiņi igauņi” rod iespējas atbalstīt savus iedzīvotājus enerģētikas krīzē, līdz pat 50% kompensējot gāzes un elektrības rēķinus, Latvijas valdības vadītājs tikai janvāra vidū uzdevis Ekonomikas ministrijai meklēt kompleksus risinājumus energokrīzes pārvarēšanai. “Mēs nevaram pieļaut, ka atbalsts elektrības cenu segšanai nāk novēloti, savukārt reāli kompensācijas mehānismi gāzes cenām seko labākajā gadījumā mēnesi pirms vēlēšanām,” uzsver Krauze.
Jau vēstīts, ka ZZS un citas opozīcijas partijas jau kādu laiku aktualizējušas nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu iedzīvotājiem, ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu. ZZS arī bija apņēmusies rosināt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisiju, ja netiks samazināti iedzīvotāju rēķini par energoresursiem.
Pēc tam, kad publiski aizvien vairāk izkanēja viedoklis, ka valdības sākotnēji ieviestajiem atbalsta pasākumi nepieciešams turpinājums, koalīcija vienojās par jauniem atbalsta pasākumiem.
Valdība atbalstījusi, ka īstermiņa atbalstam valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem pensionāriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti.
Tāpat valdība lēmusi par palielinātā mājokļa pabalsta izmaksāšanu līdz šī gada beigām, kā arī valsts mājsaimniecībām kompensēt siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), par ekstremālu sadārdzinājumu centrālās siltumapgādes klientiem tiks uzskatīta 68 eiro par megavatstundu robeža, kas nozīmētu, ka atbalstu saņems mājsaimniecības Daugavpilī, Olainē, Ozolniekos, Mārupē un Saulkrastos.
Premjers Kariņš norādījis, ka līdz ar šiem pasākumiem valsts sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem energocenu pieauguma kompensēšanai sasniegs 450 miljonus eiro.
Foto: pixabay.com
Reklāma