Nosoda nacistu izdarīto masu slepkavību Garajos kalnos 1942. gada 8. janvārī

Godinot nacisma upurus un uzturot slimnīcas “Ģintermuiža” tradīciju,  8. janvārī pie memoriāla 443 Garajos kalnos pulcējās slimnīcas agrākie un tagadējie darbinieki, nogalināto slimnieku radi, kā arī citi sabiedrības pārstāvji. Viņu vidū bija arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis un Jelgavas vicemēre Rita Vectirāne.

Ceļš Būriņu mežā uz pieminekli bija izšķūrēts no sniega, par ko pirmo reizi bija parūpējusies Jelgavas novada pašvaldība.

Atklājot piemiņas brīdi, pensionētais ārsts un Atmodas sabiedriskais darbinieks Paulis Rēvelis teica, ka viņš jaunībā, sākot darbu slimnīcā, satika mediķus un arī vienu izglābušos pacienti, kuri piedzīvoja traģisko 1942. gada 8. janvāri.

Zināms, ka Otrā Pasaules kara laikā Lielvācijas nacistiskā režīma varas kalpi visās okupētajās un pārvaldītajās zemēs, tostarp Latvijā, iznīcināja psihoneiroloģisko slimnīcu pacientus un citus darbanespējīgos, kas pēc nacisma ideoloģijas skaitījās lieks slogs sabiedrībai un armijai.

Saglabājušās liecības, ka Jelgavā pirms slimnieku nogalināšanas viņu tuviniekiem tika ziņots, lai izņem savējos uz mājām. Taču tā kā sakari bija apgrūtināti, bija vairāki gadījumi, kad tuvinieki gribēja, taču nepaspēja savējos no slimnīcas izņemt.

Foto: Gaitis Grūtups