Nost ar Andreju Upīti un Annu Saksi. Kāpēc?

Latvija savu attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā pauda, visā Latvijā nojaucot padomju režīmu slavinošus pieminekļus, tostarp Uzvaras parka pieminekli Rīgā. Vēršanās pret padomju varu un tās atstāto kultūras mantojumu turpinās. Publiskās atmiņas centrs un Rīgas Pieminekļu padome rosina demontēt vairāku literātu skulptūras Rīgas pilsētvidē. “Zemgales Ziņas” apkopoja gan novadnieku, gan Latvijas inteliģences viedokļus par vēršanos pret rakstniekiem, kuru biogrāfijas ir pretrunīgas.

Latviešu rakstnieku cenzūrai NĒ!

GUNITA DRAVENIECE,
LATVIEŠU VALODAS UN LITERATŪRAS SKOLOTĀJA:

Brīvība un demokrātija ir vērtības, par kurām tautai vienmēr ir jābūt nomodā. Kad ukraiņu tauta pamatoti atbrīvojas no visām zīmēm (arī puškiniem), kas pilsētvidē atgādina par “krievu pasauli”, mums Latvijā arī ir sācies vērtību pārvērtēšanas laiks. Ļeņinekļus un sarkanās armijas piemiņas zīmes likvidējām jau 90. gados, okupeklis kritis nupat, Puškins arī skatās savas tēvzemes virzienā. Kā būs ar latviešu rakstniekiem?

Domāju, ka vēsture ik palaikam ir jāvētī un pieminekļi arī ir jārevidē. Un diskusijas par “Zaļās zemes” autora pieminekli mani novedušas pie atziņas – lai tas paliek, kur stāvējis, jo nu nekādi tas nepopularizē “krievu pasauli” un tam ir arī mākslinieciska vērtība. Andrejs Upīts ir latvietis, latviešu rakstnieks ar lielu devumu mūsu kultūrā: romāns “Smaidoša lapa”, pēc kura uzņemta filma “Pie bagātās kundzes”; stāsts “Sūnu ciema zēni”; romāns “Zelts”, kuru lasa mūsdienu vidusskolēni; un daudzi citi daiļdarbi.

Baidos, ka A.Upīša pieminekļa pārvietošana var ierādīt ceļu citu rakstnieku cenzēšanai. Un tad mēs varam nonākt bēdīgā situācijā, kad kāds iedomāsies pārvietot Aleksandru Čaku, jo viņš rakstījis dzejoli par Maskavu, kādam neliksies labs Raiņa pieminekļa sārtais marmors…

Cenzūra mūsu valstī nav pieļaujama. Tā var sagraut demokrātijas vērtības. Tāpēc labāk domāsim par to, kā rakstnieku pieminekļus vairot.

Esmu ievērojusi, ka Latvijas pilsētās ir maz rakstniekiem veltītu pieminekļu. Piemēram, Jelgavā ir Raiņa akmens galva un Ādolfa Alunāna koka skulptūra, Liepājā – Mirdza Ķempe, Jūrmalā divas Aspazijas, Madonā – Rūdolfs Blaumanis, Vīgantes parkā “Staburaga bērnu” galvenie varoņi, pāris skulptūru pie rakstnieku memoriālajiem muzejiem.