NOVADOS: Atdzimst Ālaves muižas kungu māja

“Ālaves muiža un tās glābšanas iniciatīva ir lielisks piemērs vietējās sabiedrības iesaistei sava novada kultūras mantojuma saglabāšanā. Biedrība “Penkulē atver durvis” samērā īsā laikā ir spējusi sakārtot ēkas īpašumtiesības, veikt tās arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kā arī, iesaistot nozares profesionāļus, veikt priekšdarbus ēkas glābšanas darbu uzsākšanai,” stāsta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova, sadarbību ar muižas īpašniekiem vērtējot pozitīvi.

Ēkas nozīmību uzsver arī Ālaves muižas kungu nama īpašnieku biedrības “Penkulē atver durvis” vadītāja Aija Kočina: “Zemgalē saglabājušies vien 14 kungu nami no koka, un viens no tiem ir Ālavē, Penkulē. Izpratne par savu zemi, saknēm, vēsturi, piederību ir cieši saistīta arī ar izpratni par kultūrvēsturisko mantojumu. Izpratne un mīlestība rodas, ja iepazīstam, līdzdarbojamies, esam līdzatbildīgi. Ar Ālaves piemēru gribam vērst gan vietējās kopienas, gan plašākas sabiedrības uzmanību, ka nav lielu un mazu kultūrvēsturisko pieminekļu, nav mans vai tavs. Ir mūsu! Ikkatrs no tiem ir svarīgs un unikāls, jo saistīts ar konkrētās vietas vēsturi, cilvēku likteņiem, atmiņām, kopā veidojot arī visas Latvijas, Eiropas, pasaules vēsturi. Ālaves muižas kungu namam ir savas unikālas atmiņas! Ikviens esam līdzatbildīgi par to, lai atmiņu pūrs tiktu papildināts un saglabāts arī nākamajām paaudzēm.”

Ēkai ir saglabājusies oriģinālā plānojuma struktūra un lielākā daļa oriģinālo būvkonstrukciju, kā arī fasādes apdares elementi un iekšējas apdares uzslāņojumi un aprīkojuma elementi. Ēka ilgstoši līdz 2020. gadam bija neapsaimniekota. Glābšanas process uzsākts 2020. gadā ar būtisku nevēlamo klimatiskās iedarbības faktoru pagaidu nei­tralizēšanu. 2024. gadā īstenojot jumta konstrukciju un jumta seguma atjaunošanas projekta 1. kārtu, kungu nama centrālajai daļai atjaunotas jumta konstrukcijas un segums. Paveiktais ir radis iespēju turpināt atjaunot ēkas centrālās daļas fasādi un tās dekoratīvo apdari, klāsta arhitekts Ēriks Cērpiņš.

Ālaves muižas kungu nama atjaunošana finansiāli tikusi atbalstīta arī Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas pro­grammā.

Tūrisma uzņēmēji iepazīst Latgali

22.–23. oktobrī norisinājās tradicionālais Jelgavas novada tūrisma uzņēmēju un gidu brauciens, ko rīko “Europe Direct” centrs Jelgavā. Šī gada brauciena galamērķis – Latgale, informē Jelgavas novada pašvaldība.

Pirmā pieturvieta – kafejnīca “Kalniņā” Aknīstē, kur tiek ieturētas arī gardas un sātīgas brokastis. Visu kompleksu apsaimnieko ģimenes uzņēmums – vecāki un bērni, tiek piesaistīti algoti darbinieki. Uzņēmums sevi reklamē sociālajos tīklos. Galvenā atziņa – nepieciešamas pārmaiņas un jauninājumi, kas piesaista esošos un jaunus klientus.

Nākamais galamērķis – Krāslava, kur braucējus ar īstu latgaļu sirsnību un laipnību sagaida Krāslavas Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Tatjana Kozačuka. Latgale ir pilntiesīga Eiropas reģionālā kulinārā mantojuma tīkla dalībniece. Ēkā izvietojies arī TIC, degustāciju un semināru zāle, 3. stāvā pirms sešiem gadiem ierīkota leļļu izstāde, kur aizraujoša stāstījuma pavadījumā var iepazīties ar 2000 lellēm izmērā no trīs centimetriem līdz pat vienam metram.

Nākamais pieturas punkts – lauku sēta “Klajumi”, kuras pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad saimnieces vectēvs šeit iegādājās zemi. Tajā laikā darbojās nosacījums – ja uz zemes cēla mūra ēku, tad varēja pirkt 30 hektāru un 50% izmaksu dzēsa valsts. Tas darīts ar mērķi noturēt cilvēkus pierobežā un pasargāt to no aizaugšanas un pamestības, kā arī stiprināt tās aizsardzību. Saimnieki arī šodien saka – Latvija nevis beidzas šeit, bet Latvija sākas šeit!

Kā atzīst viens no pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekiem “Viesu līču” vadītājs Modris Jansons: ““Klajumi” ir uz taisna un plata izaugsmes ceļa, kur mācīšanās un mācīšana nebeidzas, un to laikam sauc par sinerģiju! Biju tur trešo reizi un izaugsmi varu vērtēt kā lielisku!”

Dienas noslēgumā tiek apmeklēta cietā siera ražotne pie mājražotājas Ludmilas Peculevičas.

Nakšņošana notiek atpūtas kompleksā “Lejasmalas”, kas ierīkots gleznainā vietā Lejas ezera krastā, saimniekiem mantojot 20 hektāru zemes. Sākotnējā ideja bija šeit ierīkot fermu, tad kokzāģētavu. Tad izveidotās guļbūves ar kaimiņa – investora – atbalstu pārtapušas modernās viesu mājās.

Nākamā rītā ceļš ved uz Andrupenes lauku sētu. Muzeja pamati ielikti 1999. gadā, pirms tam pakalns apaudzis ar mežu, bet versija par pilskalnu nav attaisnojusies. Muzejs atklāts 2000. gadā, galvenās ēkas (dzīvojamā māja un klēts) pārvestas no Libiņu sādžas, pārējās – smēde, pirts, podnieku darbnīca – izveidotas dažādu projektu gaitā. Gide ar interesantu stāstījumu atklāja Latgales lauku sētas dzīves ritu 19.– 20. gadsimtā.

Brauciena noslēgumā ar pusdienām sagaida atpūtas nams “Karina home”. Šeit atpūtai pieejami četri viesnīcas numuriņi, pirts, džakuzi, viesību zāle. Komplekss darbojas kopš 2021. gada. Saimniece dzirkstī enerģiju un lielu uzņēmību, ieguvusi vairākas augstākās izglītības un joprojām mācās. Latgalietes sirds plašums izskan nelielā koncertprogrammā, ko saimniece veltī viesiem.

Lāčplēša dienas pasākuma beigās lāpas jānodzēš

Lepojoties par brīvības cīnītājiem un 11. novembrī svinot Lāčplēša dienu, Jelgavā pašvaldība kopā ar Zemessardzi rīko tradicionālo lāpu gājienu. Pulksten 18 tas sāksies Dambja ielā pie Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona bāzes un noslēgsies pie Lāčplēša pieminekļa Stacijas parkā. Tur ap pulksten 18.45 notiks svinīgs mītiņš un koncerts, kā arī tiks nolikti ziedi un svecītes. Dienā no pulksten 12 līdz 18 Stacijas parkā būs izstādīta apskatei zemessargu kaujas tehnika un ekipējums. Tur arī būs iespēja uzzināt par dienesta iespējām Zemessardzē.

Lāpu gājienam jelgavnieki aicināti pulcēties no pulksten 17.40 Dambja ielā. Līdzīgi kā iepriekšējos gadus gājiens virzīsies pa Lielo, Pasta un Stacijas ielu. Gājiena dalībnieki ir aicināti ņemt līdzi lāpas, pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti un pie Lāčplēša pieminekļa nolikt ziedus un sveces. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ugunsdrošībai. Lāpu gājienu beidzot, lāpas ir jānodzēš. Pašvaldības Sabiedriskais centrs aicina brīvprātīgos uzmanīt, lai drošība tiktu pienācīgi ievērota.

Jelgavā divas jaunas ielas

Iedzīvotāji līdz 31. oktobrim bija aicināti piedalīties aptaujā un nobalsot par jauno ielu Lielupes industriālā parka teritorijā nosaukuma variantiem, informē Jelgavas pašvaldība. Ielai, kas savieno Rubeņu ceļu ar Prohorova ielu, iedzīvotāji ar 186 balsīm izraudzījušies nosaukumu Bruģa iela. Savukārt piebraucamo ceļu no Rubeņu ceļa puses, dodot 166 balsis, iedzīvotāji vēlas saukt par Gala ielu. Kopumā aptaujā saņemti 507 balsojumi.

Abos ielu posmos izbūvēts arī gājēju un velosipēdistu celiņš, apgaismojums, ūdensvada, saimnieciskās kanalizācijas un lietusūdens kanalizācijas tīkli, kā arī pārbūvētas parka teritorijā esošās dzelzceļa pārbrauktuves. Kopējais jaunizbūvēto ielu garums ir 510 metru.

Iela, kas savieno Rubeņu ceļu ar Prohorova ielu, ir 350 metru gara bruģēta un apgaismota iela ar ietvi, gar kuru izvietosies biroji, noliktavas un citas ar uzņēmējdarbību saistītas ēkas. Šai ielai iedzīvotāji izvēlējušies nosaukumu Bruģa iela. Mazāk balsu guva Kaļķu iela, Gaujas ceļš, Pavītolu, Mehu iela, Pavītolu ceļš, Lielupes, Ūdensvīra, Edgara iela u. c.

Savukārt piebraucamajam ceļam no Rubeņu ceļa puses, kas ir 160 metru gara bruģēta iela ar izbūvētu apgaismojumu, iedzīvotāji izvēlējušies nosaukumu Gala iela. Arī šai ielai bijuši vairāki varianti, piemēram Vārtu iela, Pavītolu ceļš, Upmalas, Gaujas, Īsā iela, Tērauda ceļš, Gaismas ceļš, Pavītolu iela.

Pēc iedzīvotāju aptaujas rezultātiem Jelgavas pašvaldība gatavos domes lēmumprojektu par ielu nosaukumu apstiprināšanu.

Ziņo par mājokļa pabalsta saņemšanas kārtību apkures sezonā

Uzsākot apkures sezonu, Jelgavas Sociālo lietu pārvalde atgādina par iespēju saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēto mājokļa pabalstu. Tas ir materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai, ko piešķir, izvērtējot mājsaimniecības ienākumus un materiālo situāciju, skaidro pašvaldība.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Mājokļa pabalstu aprēķina, ņemot vērā izdevumus par dzīvojamās telpas lietošanu, ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Mājokļa pabalsta aprēķins katrai mājsaimniecībai ir individuāls.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.