Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

NOVADOS: Valmieras novada pilsētās ir noteiktas izņēmuma zonas medībām

Valmieras novada pilsētās ir noteiktas zonas izņēmuma kārtas medībām, lai ierobežotu postījumus, ko radījuši dzīvnieki. Pieņemti noteikumi par zonām Valmierā, Mazsalacā, Rūjienā, Sedā un Strenčos, kur atļauts medīt, kā arī kārtību, kādā organizējamas medības gadījumos, ja medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus. Par to gan vispirms jālemj Medību koordinācijas komisijai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašvaldībā skaidro, ka vairākās novada pilsētās bebri traucē ūdenstilpju krastmalu sakopšanu, bojājot vai pilnībā iznīcinot koku stādījumus. Valmieras novada pašvaldība periodiski saņem ziņojumus par medījamiem dzīvniekiem pilsētas teritorijā, kuru uzvedība ir neierasta.

Medību koordinācijas komisija katru gadījumu izskatīs atsevišķi, izvērtējot, vai nav citu alternatīvu situācijas risināšanai. Saņemot atļauju medībām, tās Valmieras novada pilsētu teritorijā organizējamas, ievērojot medību jomu reglamentējošos normatīvos aktus.

Parakstīts līgums Daugavpils industriālā parka būvniecībai

Augšdaugavas novadā jūlijā parakstīts līgums par projekta “Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) Industriālā parka izveide” īstenošanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Projekta mērķis ir attīstīt nacionālas nozīmes industriālo parku un teritorijas infrastruktūru Latgales reģionā, piesaistot investorus, sekmēt darbavietu ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu darbavietu radīšanu, kā arī mazināt reģionālās attīstības atšķirības starp Latgales reģionu un pārējo Latvijas teritoriju. Atveseļošanas fonda finansējums ir 17 125 169,70 eiro bez PVN.

Industriālais parks tiks izbūvēts Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašuma teritorijā Augšdaugavas novada Locikos, sadarbojoties ar Augšdaugavas novada pašvaldību un SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”.

Saistībā ar projektu plānots uzbūvēt ražošanas ēku, inženierkomunikācijas, labiekārtot piegulošo teritoriju, kā arī pārbūvēt ceļus “Lociki–Lidlauks” un “Lidostas iela”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No Daugavpils valstspilsētas pašvaldības puses līgumu parakstīja domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš. Viņš pauda: “Šī vēsturiskā projekta realizācijai ir milzīga nozīme ne tikai Daugavpils un Augšdaugavas novada, bet visa Latgales reģiona attīstībā. Degradēto teritoriju pārvēršana modernā, augsto tehnoloģiju industriālajā parkā ALTOP, jaunu darbavietu radīšana tajā – tas ir liels un nozīmīgs solis. Priecājos, ka speram šo soli kopā ar kolēģiem no Augšdaugavas novada! Esmu pārliecināts, ka projekts tiks īstenots veiksmīgi. Lai top ALTOP!”

Veidos promenādi Ludzas Lielā ezera krastā

Ludzas novada pašvaldība parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības fonda projekta “Lielā Ezerkrasta promenādes izveidošana un krastmalas teritorijas labiekārtošana Ludzas pilsētā” īstenošanu.

Projekta mērķis ir Lielā Ludzas ezera krastmalas labiekārtošana un promenādes izveidošana, uzlabojot dzīves vides kvalitāti, palielinot sabiedrības drošību un veicinot tūrisma attīstību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Saistībā ar šo projektu tiks veikti Lielā Ludzas ezera krasta tīrīšanas un labiekārtošanas darbi: pārbūvēta Lielā Ezerkrasta iela, pārveidojot to par promenādi un izbūvējot gājēju celiņus, LED apgaismojuma izbūves darbi un apgaismojuma elementu integrēšana celiņos, videonovērošanas sistēmas izbūves darbi, atpūtas vietu izbūve, mazo arhitektonisko formu (dažādu veidu soliņi, atkritumu urnas, velo novietnes) uzstādīšana, sausās strūklakas izbūves darbi un apstādījumu koncepcijas īstenošana.

Tiks radīts jauns tūrisma objekts, kā arī uzlabosies teritorijas funkcionalitāte. Tā būs jauna kultūrtelpa, ko varēs izmantot gan pasākumiem un koncertiem, gan mākslas plenēriem, gan kā āra klasi dažādu izglītojošu nodarbību organizēšanai. Pasākumi, ko plānots organizēt projekta ietvaros attīstītajā publiskās ārtelpas teritorijā, būs brīvi pieejami, bez maksas. Attīstot un labiekārtojot ārtelpu pie ezera, tiek veidota arī labvēlīga vide uzņēmējdarbības atbalstam blakus teritorijās.

Ludzas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietniece Ilona Mekša pauž, ka projekta rezultātā tiks atjaunota publiskā ārtelpa 18 400 m2 platībā. Projekta kopējās izmaksas, tai skaitā attiecināmās izmaksas, ir 989 503,75 eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fondu finansējums ir 80,85 % jeb 800 000 eiro, Ludzas novada pašvaldības finansējums – 19,15 % jeb 189 503,75 eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Projekts “Lielā Ezerkrasta promenādes izveidošana un krastmalas teritorijas labiekārtošana Ludzas pilsētā” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” atbalsta mērķa pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” ietvaros par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu.

Lūdz iedzīvotāju palīdzību saistībā ar senu koku ciršanas gadījumu

“Valsts policija aicina iedzīvotājus sniegt informāciju par patvaļīgu koku ciršanu Talsu novadā, Stendē,” informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Madara Šeršņova.

VP pērn saņemti iesniegumi, ka Talsu novadā, Stendē, pašvaldības īpašumā “Sudrabiņi”, kas atrodas blakus bijušajai Stendes naftas bāzei un netālu no pilsētas pārvaldes, notikusi patvaļīga koku ciršana, nodarot materiālos zaudējumus vairāk nekā 28 000 eiro apmērā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Koku ciršana, visticamāk, notikusi 2021. gada pirmajā pusē, taču notikušais konstatēts daudz vēlāk. Valsts policijā ir sākti kriminālprocesi un noderētu iedzīvotāju sniegtā informācija,” skaidro M. Šeršņova.

Liepājā būvēs jaunu NMPD Brigāžu atbalsta centru

Pļavā, kam blakus savienojas Liepājas tranzīta artērijas – Ganību iela un Zirņu iela, pēc dažiem gadiem plānots būvēt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Brigāžu atbalsta centru. To paredzēts izveidot līdz 2029. gadam.

Atrašanās vieta Jaunā ielā 19A dienesta brigādēm ļaus daudz ātrāk un veiksmīgāk nokļūt uz izsaukumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Minētais zemesgabals bija Liepājas pašvaldības īpašums, bet šā gada martā domes sēdē to nolemts bez atlīdzības nodot Veselības ministrijas valdījumā. Tādu pašu lēmumu tagad pieņēmis arī Ministru kabinets.

Jaunais NMPD Brigāžu atbalsta centrs Liepājā būšot daudz piemērotāks gan dienesta ikdienas funkciju nodrošināšanai, gan arī ārkārtas situācijās, nekā pašlaik izmantotā ēka Zemnieku ielā.

“Tas nozīmē, ka 24 stundu režīmā dežurējošam NMPD personālam būs ērtākas, mūsdienīgākas un darba specifikai atbilstošākas telpas. Plašākas telpas paredzētas arī medicīniskā aprīkojuma, inventāra un medikamentu uzglabāšanai, tāpat mediķu praktiskajiem treniņiem un tamlīdzīgi,” stāsta NMPD pārstāve Arita Freimane.

Liepājas Brigāžu atbalsta centrā ir deviņas brigādes. Tās dežurē Liepājā, Grobiņā, Pāvilostā, Nīcā un Priekulē.

Āraišu iedzīvotājus informē par projektu, ko īsteno ezerā

Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā notika sanāksme, kuras laikā iedzīvotājus informēja par līdz šim paveikto, kā arī par turpmāk plānoto projektā, kas tiek īstenots Āraišu ezerā. Tā mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību un uzlabot ūdens ekosistēmas veselību.

Projektā “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai” plānota izpēte, kā arī radīt un ezerā ievietot zaļās infrastruktūras elementu – peldošo salu. Šāda inovācija pasaulē tiek izmantota, lai mazinātu pārmērīgu barības vielu uzkrāšanos ūdenī. Āraišu ezerā tika pārbaudīta arī salu spēja samazināt mikroplastmasas un smago metālu piesārņojumu.

Dati no maijā un jūnijā Āraišu ezerā veiktajām izpētēm liecina, ka konstatējams ievērojams piesārņojums un ezera stāvoklis kopumā vērtējams kā vidējs.

Iedzīvotāji sanāksmē jautāja, vai sala neveicinās jaunu putnu koloniju veidošanos. Ornitoloģe atbildēja, ka uz salas izvietotie augi nebūs piemērota dzīvotne kaijveidīgo putnu sugām. Tika pārrunāta ezera aizaugšana. Tā, lai gan ir dabisks process, ievērojami maina ainavu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”. #SIF_MAF2024

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.