Krāslavā jūnija beigās tika atklāts jaunais tilts pār Jāņupīti. Pār veco tiltu satiksme autotransportam tika slēgta jau pirms astoņiem gadiem – 2016. gadā, taču gājējiem tad vēl bija atļauts pārvietoties pār tiltu. Tilts pavisam tika slēgts 2020. gadā. Tāpēc var droši teikt, ka krāslavieši šo notikumu bija ļoti gaidījuši.

Svinīgo pasākumu atklāja teatralizēts uzdevums, kurā krāslavieši pulcējās Plāteru, Pils un Sauleskalna ielas krustojumā. No katras ielas ieradās pagātnes ciemiņi – no Plāteru ielas nāca paši Plāteri, no Pils ielas puses – pils dāma, bet no Sauleskalna ielas – Saules meita. Savukārt dzirnavnieks un dzirnavniece uz tilta salika miltu maisus, lai pārbaudītu tā izturību.

2023. gada 11. jūlijā starp Krāslavas novada pašvaldību un SIA “ACBR” tika noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu objektā “Tilta pār Jāņupīti Raiņa ielā un Pils ielas posma pārbūve Krāslavā”. Būvdarbi sākās 2023. gada 17. jūlijā. Tilta projektu izstrādāja piegādātāju apvienība SIA “Ceļu komforts Rīga” un SIA “BT Projekts””.

Tilta būvē izmantoti sen aizmirsti unikāli risinājumi, piemēram, nesošā laiduma konstrukciju veido līmēta koka sijas ar mūža ilgumu 100 gadi, kas Latvijā ir reti sastopams risinājums autotransporta tiltos.

Tilta atklāšanā uzrunu teica Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks: “Šajā zonā darbi vēl turpinās, un līdz vasaras beigām viss būs pabeigts. Ir dažas lietas, kuras mēs vēl plānojam uzlabot, un domāju, ka šī vieta būs vēl viena pilsētas vizītkarte, viena no skaistākajām Krāslavā.”

Krāslaviešus apsveica arī būvnieku pārstāvis SIA “ACBR” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kalniņš, kurš uzsvēra, ka šim tiltam ir ne tikai līmēta koka sijas, bet arī drošības barjeras ir no koka, kas ir sens materiāls. Latvijā nav otra tāda tilta, un šai būvei ir visi priekšnoteikumi, lai to izvirzītu konkursam par gada labāko būvi Latvijā.

Jauno tiltu iesvētīja pilsētas reliģisko konfesiju pārstāvji, un visi sanākušie svinīgi devās pāri tiltam, kur otrā pusē viņus sagaidīja meldera ceptās maizes klaips.

Iedzīvotājus satrauc aizdomīgs un lēns auto

Sociālie tīkli vēsta, ka iedzīvotājus satrauc kāda pelēka “Volkswagen” markas automašīna, kas lēnām slīd cauri privātmāju rajoniem, ik pa laikam piestājot un braucējiem vērojot apkārtni, cilvēkus. Liecinieki stāsta, ka aizdomīgie tipi vienu dienu redzēti Ezerkrastā, Ezermalā un Zaļajā birzī Liepājā, citu dienu fotogrāfijas iesūtītas jau no Dunalkas, Grobiņas un Durbes Dienvidkurzemes novadā.

“Šobrīd sekoju šai mašīnai, pēc roku kustībām izskatās, ka šofera blakussēdētājs ik pa laikam vēro ar binokli mājas, nezinu, varbūt kļūdos,” ziņo kāds no Dienvidkurzemes.

“Ezermalā šis auto ļoti lēni braukāja pa mazajām ieliņām, iekšā sēž trīs tumsnēji vīrieši, vēro privātmājas. Vienu izlaida ārā, tas lēnā solī turpināja apstaigāt un vērot sētas. Pamanīju, ka viņš rokā turēja telefonu, kas piesegts ar virsjaku, izskatījās, ka arī filmē,” novērojumus publisko liepājniece, kura aizdomās turamos pat nofilmējusi.

Tā vairāku dienu garumā cilvēki, kas aizdomīgo auto pamanījuši, ar sociālo tīklu starpniecību tos uzmana. “Lai viņi zina, ka mēs viņus redzam, nebūs tā, ka viņi te izbraukās, izpētīs un pēc nogaidīšanas aptīrīs,” novērotāji diskutē savā starpā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova apstiprina, ka Valsts policijā saņemta telefoniska informācija, ka Durbes pagastā manīts aizdomīgs transportlīdzeklis “Volkswagen” un tajā esošās personas meklējot darbu.

“Valsts policijas amatpersonas, saņemot informāciju, šo automašīnu apturēja, un tajā esošie vīrieši arī policistiem apgalvoja, ka meklējot darbu celtniecībā. Valsts policijas piefiksēja vīriešu datus, līdz ar to personas ir identificētas,” skaidro M. Šeršņova.

Valsts policija iedzīvotājus aicina nekavējoties ziņot par aizdomīgiem cilvēkiem un darbībām pie sava vai kaimiņu īpašuma, zvanot Valsts vai pašvaldības policijai.

Ventspils ostā sarūk kravu apmērs

Ventspils ostas termināļos šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 3,479 miljoni tonnu kravu, kas ir par 29% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

2024. gada pirmajos piecos mēnešos no Ventspils ostas nosūtīti 2,115 miljoni tonnu kravu, kas ir par 23,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet saņemto kravu apmērs sarucis par 36,3%, veidojot 1,364 miljonus tonnu.

Šogad pirmajos piecos mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 1,44 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 33,1% mazāk nekā gadu iepriekš, seko beramkravas, kas pārkrautas 1,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 21,7% mazāk, bet pārkrauto ģenerālkravu daudzums samazinājies par 32,6% un veidoja 703 200 tonnu.

Ventspils ostas termināļos pagājušajā gadā pārkrauti kopumā 10,418 miljoni tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2022. gadā, tostarp pērn piecos mēnešos ostā tika pārkrauti 4,902 miljoni tonnu kravu.

Izstrādās lokālplānojuma grozījumus vēja parkam “Kurzeme”

Saldus novada dome ir atbalstījusi lokālplānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu vēja elektrostaciju parkam “Kurzeme”.

Kā domes sēdē tika informēti deputāti, lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu ierosināja vēja parka attīstītāji. Vēja parku izveidot plāno SIA “Sunly Land Solar 2”. Vēja parku paredzēts izvietot Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastā un Kuldīgas novada Skrundas pagastā.

“Sunly Land Solar 2” iecerējusi izvietot līdz 32 vēja elektrostacijām, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 224 megavatus.

Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija un elektropārvades kabeļu līnija, kas pieslēgsies esošajai 330 kilovoltu līnijai. Plānoto pievedceļu, kā arī citu infrastruktūras objektu izvietojums un tehniskie raksturlielumi tiks noteikti ietekmes uz vidi procesa laikā.

Preiļu novada skolās desmitklasniekiem maksās stipendijas

No 1. septembra Preiļu novada skolās labākie 10. klašu skolēni saņems šī novada pašvaldības stipendijas.

Saistošie noteikumi paredz, ka stipendija motivēs Preiļu novada un citu pašvaldību skolēnus mācīties Preiļu novada pašvaldības vidējās izglītības iestādēs. Turpat uzsvērts – ja desmitās klases skolēnam vidējais sekmju vērtējums būs 7 balles, tad viņš saņems pamata stipendiju 35 eiro mēnesī, bet, ja vērtējums būs astoņas un vairāk balles, tiks piešķirta paaugstinātā stipendija – 50 eiro mēnesī. Nevienā priekšmetā nedrīkst būt sešas balles.

Vaicāts, kāpēc stipendijas nesaņems visi 10.–12. klašu labākie skolēni, kā tas ir virknē citu Latgales pašvaldību, Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis skaidroja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka, ņemot vērā kaimiņu pašvaldību atbalstu saviem vidusskolēniem (ir pašvaldības, kas piešķir stipendijas, un ir pašvaldības, kas dāvina datorus), Preiļu novada pašvaldība nolēma maksāt stipendijas desmitās klases skolēniem, jo šī gada budžetā nebija ieplānots finansējums stipendijām. Izglītības pārvaldei uzdots savā budžetā paredzēt 10 tūkstošus eiro šim nolūkam.

“Mēs stipendijām varēsim novirzīt pieaugušo izglītības budžetā ieekonomētos līdzekļus (pieaugušo izglītības pasākumiem ir piesaistīts ministriju un Eiropas Savienības fondu finansējums). Pieļauju, ka turpmākajos gados stipendijas varēs saņemt arī 11. un 12. klases čaklākie skolēni, ja pašvaldība paredzēs finansējumu budžetā,” teica A. Zagorskis. Pēc viņa aplēsēm, 10.–12. klašu labāko skolēnu stipendijām būtu vajadzīgi aptuveni 30 tūkstoši eiro.

Siguldā noslēdzies konkurss “Māmiņa. Uzņēmēja”

Siguldas novadā jau devīto gadu notika konkurss “Māmiņa. Uzņēmēja”, ko pašvaldība rīko, lai motivētu māmiņas saskatīt sevī potenciālu un mudinātu viņas uzsākt komercdarbību.

Tika atbalstītas četras, žūrijas skatījumā perspektīvas idejas no 16 pieteiktajām. Laureātēm to attīstīšanai un īstenošanai piešķirs pašvaldības finansējumu teju 12 000 eiro apmērā. Atbalstīts Alīnas Sietiņas projekts “Kakao ražošana”, Silvijas Stades projekts “Latvijas dabas motīvu interjera priekšmetu ražošana” un Maijas Pūces projekts “Ārsta prakses izveide Allažos”. Finansējumu saņems arī Ilze Andersone, kura plāno to ieguldīt saimniecības “Saules krasts” attīstībā. Andersonu ģimene audzē dārzeņus, ogas, augļus, garšaugus, tējas un grieztos ziedus, kurus pārdod arī vietējos tirdziņos un pašapkalpošanās veikaliņā “Upmalas” Mālpils pagastā.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.  #SIF_MAF2024