zz.lv
Šī brīža ģeopolitiskā situācija liek ikvienam būt gatavam krīzes situācijām, tāpēc sestdien, 15. jūnijā četrpadsmit pilsētās aizvadīts informatīvs pasākums “Bruņojies ar zināšanām”. Jelgavā interesentus gaidīja Hercoga Jēkaba laukumā.
Jelgavas civilās aizsardzības plānā augstākais risks paredzēts dzelzceļa transporta katastrofām. Netiek izslēgtas arī dažādas dabas katastrofas, bīstamo vielu noplūde, radioaktīvo vielu avārijas, terorakti, kā arī militārs iebrukums vai draudi par to. Krīzes situācijās lielu daļu atbildības uzņemas pašvaldība, Zemessardze, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un citas institūcijas.
Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Mārtiņš Bučs norāda, ka gataviem “X” stundai jābūt arī iedzīvotājiem: “Tas ietver arī 72 stundu somu. Lai cilvēki ir gatavi vismaz pirmajām diennaktīm, lai būtu nodrošinātas pamatlietas. Tālāk tas samazina cilvēku iespējamo paniku, un viņi var fokusēties uz ģimenes drošību un citām lietām.”
Pasākumā zemessargi stāstīja, rādīja un ikvienam ļāva pašam sniegt pirmo palīdzību gan modelim, kura lomā iejutās zemessargi, gan manekenam. Jelgavniece Edīte stāsta, ka esot autovadītāja un pirmās palīdzības sniegšanu mācījusies. Tas gan bijis sen, tāpēc labprāt atsvaidzinājusi zināšanas, bet karam, viņasprāt, gatavs nevarot būt neviens un nekad. Kāda cita jelgavniece norāda, ka uz balkona glabājot 72 stundu somu. Tajā trūkstot vien ūdens, bet ko darīt un kur doties krīzes situācijā, ja tāda pienāktu, gan nezinot.
“X” stunda
Bruņoties ar zināšanām varēja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stendā, kur darbinieki pacietīgi skaidroja, kādos gadījumos dienests jāizsauc. Pasākumā piedalījās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet lielākā rosība valdīja pašvaldības operatīvās informācijas centrā. Atbildīgā par civilo aizsardzību Ilze Āboliņa skaidro, ka civilās aizsardzības plāna publiski pieejamo daļu ikviens var izlasīt oficiālajā pašvaldības interneta vietnē jelgava.lv, bet noslepenotā daļa tiktu publiskota tikai “X” stundā, kad tādu pavēli dos NBS: “NBS mums dod pavēli, un mēs atslepenojam un stāstām, kur ir evakuācijas vietas, cik daudz to ir, kādas būs pārtikas rezerves, ko varēs dabūt no rūpniecības precēm. Tad to jau stāstām publiskajā daļā. Pašreiz visā Latvijā tiek apsekotas publiski pieejamās patvertnes. Jelgavā apsekotas 39 iespējamās publiskās vietas, kur nepieciešamības gadījumā īslaicīgi uzturēties. Atbildīgā par civilo aizsardzību I. Āboliņa stāsta, ka normatīviem atbilstot piecpadsmit vietas: “Viena no tām patvertnēm ir atskurbtuve. Tā ir fantastiski labi piemērota, tur praktiski nekas nebūtu jādara.”
Cik cilvēku varētu rast drošību publiskajās patvertnēs, I. Āboliņa nezinot, bet viņiem mācot, ka pašvaldības palīdzība krīzes situācijā esot nepieciešama tikai sešiem līdz astoņiem procentiem iedzīvotāju.” Pārējie vai nu piedalās frontes pirmajās līnijās, ja tie ir kara apstākļi, vai ir civilās aizsardzības speciālisti un palīdz citiem, vai nu viņi brauc ar ģimenēm kaut kur prom. Seši līdz astoņi procenti ir tie, ar kuriem jārēķinās un mums būs jāstrādā.”
Visdrošākā vieta ir mājas
Pasākumā Jelgavā ieradās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kurš skaidroja, ka jāizskata arī citas iespējas: “Tās nav tikai par patvertnes. Mēs paši varam arī dzīvesvietā noorganizēt tādu drošības joslu, drošības vietu. Tai skaitā, izmantojot divu sienu principu. Visdrošākā vieta kopumā ir mājas. Nekur nav steidzami jāskrien prom vai jāevakuējas.”
Par īslaicīgām patvēruma vietām varētu kļūt arī daudzstāvu ēku pagrabi, ja vien tie ir pilnībā iegremdēti zemē, tiem nav logu. Pagrabā ir elektrība, ūdens un sanmezgls un otra izeja drošā attālumā. Pašreiz visā Latvijā apsekotas 1000 ēkas, no kurām patvertņu ierīkošanai atbilst 15%. Vēl 50% tam ir daļēji piemērotas. Informācija, kā sagatavoties krīzes situācijām, internetā pieejama Aizsardzības ministrijas sagatavotajos bukletos. Drukātie bukleti būšot pieejami visās bibliotēkās, pasta nodaļās un citās iestādēs, kad tiks iespiesti pietiekamā apjomā.
— Sandra Leitāne
Jelgavas novads taupīs visās jomās
elgavas novada dome nesaņems prognozētos ienākumus 2,56 miljonu eiro apmērā no SIA “Zemgales veselības centrs” pārdošanas, un tas licis pašvaldībai pārskatīt 2024. gada budžeta izdevumus un meklēt veidus, kā ieekonomēt. Minētos līdzekļus pašvaldība nesaņems, jo deputāti nolēma atcelt lēmumu par Zemgales veselības centra pārdošanu.
Pēdējo divu mēnešu laikā Jelgavas novada pašvaldībā pārskatīts šī gada budžeta izdevumu plāns, un 17. jūnija domes sēdē deputāti lēmuši par grozījumiem, kas ietver būtisku izdevumu ekonomiju.
Tā kā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi 2,56 miljonu eiro apmērā tomēr netiks gūti, jāsabalansē izdevumi, lai neskartu gan projektu līdzfinansējumu, investīciju projektus, gan nepieciešamo pedagogu atalgojuma kāpumu līdz ar gaidāmo mācību gadu, skaidro pašvaldībā.
Ekonomēs uz izglītību, kultūru un sportu
Taupības nolūkos pašvaldības centrālās administrācijas izdevumi samazināti par 12,99% jeb 87 837 eiro, veikts darbinieku atlīdzības fonda pārrēķins 597 949 eiro apmērā, izvērtējot neaizpildītās vakances, plānotos mācību komandējumus un pieredzes braucienus, ietaupījumu rodot vēl 49 021 eiro apmērā.
Nolemts samazināt izdevumus arī izglītības, kultūras un sporta jomās, proti, kultūrai paredzētais finansējums samazināts par 24,41% jeb 100 357 eiro, sportam par 21,36% jeb 101 419, izglītībai – 20,14% jeb 437 084 eiro. Pārskatot finansējumu, kas sākotnēji bija paredzēts pasākumu un svētku organizēšanai, oficiālo delegāciju un vieskolektīvu uzņemšanai, mācību līdzekļu un materiālu iegādei, sporta skolu audzēkņu un pieaugušo sportistu dalībai starptautiskās sacensībās un sporta nometnēs, finansējumu saimnieciskajiem izdevumiem, dažādu remonta darbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumiem, kopumā rasts ietaupījums 1 095 620 eiro apmērā. Pašvaldība norāda, ka novada svētki un lielas svinības šogad izpaliks, tomēr notiks pagastu svētki ar plašu kultūras un sporta pasākumu programmu.
Pusmiljons – uz saimnieciskiem darbiem
Būtiska ekonomija, optimizējot dažādus saimnieciska rakstura tēriņus, panākta īpašumu pārvaldības jomā – 43,44% jeb 480 168 eiro. Pašvaldība norāda, ka budžeta izpilde uz 2024. gada 31. maiju liecina, ka jau īstenotās iepirkumu procedūras, saistības, visu pašvaldības iestāžu un jomu taupības pasākumi devuši izdevumu samazinājumu 1,9 miljonu eiro apmērā. Pašvaldības ilgtermiņa saistības 2024. gadā aprēķinātas 8,48% no plānotajiem pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem, bet 2025. gadā tas plānots 10,03% apmērā.
— Anita Kantāne
ĪSUMĀ
Gatavojas Nakts pusmaratonam
27. jūnijā notiks Jelgavas Nakts pusmaratons un līdz jūnija sākumam kādā no distancēm bija pieteikušies 1300 dalībnieku, informē Jelgavas pašvaldība. Reģistrēšanās dalībai joprojām turpinās un noslēgsies pasākuma dienā. Pasākuma centrs 27. jūnijā atradīsies Pasta salā. Pulksten 18.30 būs starts jūdzes skrējienam, pulksten 19 – bērnu skrējienam, pulksten 20.30 – pusmaratonam, bet pulksten 22 – piecu un 10 kilometru distancēm.
Remontē Lielupes tilta balstus
Lai novērstu tilta balstu masīva betona bojājumus, ir sācies divu Lielupes tilta balstu zemūdens remonts, informē pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”. Tā kā tie ir zemūdens būvdarbi, tad galvenokārt tur strādās ūdenslīdēji, kuri pirms darbu sākšanas upē izvietos baltzilo karogu, kas brīdinās, ka ūdenī strādā ūdenslīdēji. Materiālu piegādei un pārvietošanai pa upi tiks izmantoti pontoni un laivas. Būvdarbu laikā būs sašaurināts ūdens transporta kustības platums, kas ierobežos ūdenstransporta pārvietošanos pa upi.Darbus iecerēts pabeigt līdz rudenim. Būvdarbus veic SIA “Būvinženieris”, un kopējās tilta balstu remonta izmaksas ir nedaudz vairāk kā 231 tūkstotis eiro.
Izveido piknika vietas
Jelgavas pašvaldība izveidojusi piknika vietu Driksas krastmalā – Uzvaras ielā iepretim Uzvaras ielai 69. Piknika vietas ikvienam pieejamas bez maksas, informē pašvaldība. Jaunajā atpūtas vietā ir uzstādītas trīs koka nojumes ar stacionāriem krēsliem un galdu. Pie katras novietota atkritumu urna un grils, kā arī Driksas krastā uzstādīts viens masīvkoka galds ar soliem. Kopumā izveidotas četras piknika vietas.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu balss”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024
Reklāma