Oktobris Latvijā, pasaulē un Jelgavā

Rudens nāca, lapas bira, Saule gāja raudādama; Smagi šņāca egļu meži, Pilni saules asariņu. (L.t.dz.)
Oktobris ir gada desmitais mēnesis. Latviešiem tā senie nosaukumi ir veļu, zemliku vai rudens mēnesis, savukārt lietuviešiem – lapkritis vai spalinis mėnuo, bet mūsdienās – spalis. Tas ir viens no septiņiem mēnešiem, kuri ir 31 dienu gari, astroloģijā sākas ar Sauli Svaru zīmē, beidzas ar Sauli Skorpiona zīmē.
Līdz pat 8. gadsimtam p.m.ē. oktobris romiešiem bija astotais (octem – astoņi) mēnesis.
Mēnesis ir pilns ar dažādām svētku dienām un brīvdienām. Daudzas ir oficiālas, bet citas neformālākas, kas dažviet jau iegājušas kā tradīcija. Tā mēs gandrīz katru dienu varam godināt kādu notikumu vai parādību.
1. oktobrī atzīmējam Starptautisko senioru dienu, bet oktobra pirmajā svētdienā – Skolotāju dienu. Pasaulē 1. oktobri mēdz godināt arī kā Starptautisko kafijas dienu, bet 8. oktobri – par Pīrāgu dienu. 16. oktobris ir Vispasaules priekšnieku diena, savukārt 18. oktobri dēvē par Glazēto kēksiņu dienu. Un kā nu bez 30. oktobra jeb Halovīna.
Veļu laiks
Kā jau rāda senais oktobra nosaukums, šis ir veļu laiks – latviešu Saules kalendārā laika posms no apjumībām līdz apkūlībām vai no apkūlībām līdz Ziemassvētkiem. Viena no svarīgākajām šajā laikā bija Simjūda diena 28. oktobrī, kas dažviet bija arī pēdējā veļu laika diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura veļus sūtīja atpakaļ. Citas nozīmīgas dienas šajā periodā bija Rudens Māra 1. oktobrī un Vecie Miķeļi jeb Lapbiris 14. oktobrī, kad pareģoja laiku nākamajai ziemai.