Šodien pēcpusdienā Rīgā, Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu – 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.
Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.
Pēc obeliska nogāšanas policija ātri atjaunoja transporta satiksmi pa tuvējām ielām, bet gājēju pārvietošanās joprojām ir būtiski ierobežota un pietuvoties pieminekļa drupām nav iespējams.
Arī vairums interesentu īsi pēc obeliska krišanas devās prom. Savukārt policijas spēki lielā skaitā joprojām uzturas objekta apkārtnē.
Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam – augstā obeliska gāšanai.
Darbi ceturtdien noritēja apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.
Kopš pirmo ziņu izskanēšanas par šī procesa sākumu uz notikuma vietu lēnām sāka nākt interesenti, taču liela pulcēšanās ap nožogoto un plaši apsargāto teritoriju nav novērojama – cilvēki pulcējušies bariņos, atzīstot, ka vēlas piedalīties “vēsturiskā notikumā”. Teritorijā nav manāmi provokatori vai kādas citas personas, kas izrādītu neapmierinātību ar notiekošo.
Kā liecina informācija tīmekļvietnē “rigaspieminekli.lv”, “Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” Uzvaras parkā tika uzstādīts 1985.gadā. Tas ir alegorisks memoriāls ansamblis, kura centrā atrodas 79 metrus augsts obelisks, ko veido piecu dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu.
Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku – bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu.
Šā gada februārī, divas dienas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) Jaunās konservatīvās partijas (tagad – partija “Konservatīvie”) gadskārtējā kopsapulcē uzsvēra, ka “propagandas piemineklis” Uzvaras parkā ir apdraudējums nacionālajai drošībai un ka Latvijas galvaspilsētas centrā nedrīkst atrasties “ļaunuma impērijas” simboli. Tieslietu ministrs solīja, ka aicinās kolēģus valdībā un sabiedrībā saprast, ka pienācīgā kārtā, cienot starptautiskās tiesības, piemineklis jādemontē.
Vēlāk Tieslietu ministrija (TM) piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā. Pirmais risinājums paredzēja pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības un apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai.
Otrs risinājuma variants paredzēja izbeigt vienošanos, jo iestājies karš, kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm – Krievija. Trešajā variantā TM piedāvāja vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994.gada vienošanās 13.pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā. Ceturtais TM piedāvātais virziens bija domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijā.
13.maijā Rīgas domes deputāti nolēma uzdot “Rīgas pieminekļu aģentūrai” veikt nepieciešamās darbības, “lai nodrošinātu objekta “Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” demontāžu”.
Tāpat deputāti nolēma uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai sniegt “Rīgas pieminekļu aģentūrai” nepieciešamo atbalstu lēmuma izpildes nodrošināšanai. Par balsoja 39 deputāti, pret – 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies.
16.maijā tika atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā esošā pieminekļa nojaukšanai. To noteica Saeimā pieņemtie, Ārlietu komisijas virzītie likuma grozījumi likumā “Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”, kas stājās spēkā 13.maijā.
Likumā noteikts, ka no 16.maija ir apturēta “Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” 13.panta darbība. 13.pants iepriekš noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.
Tajā pašā dienā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) nosūtīja notu Krievijas vēstniecībai par abu valstu vienošanās panta saistībā ar memoriālo būvju uzturēšanu apturēšanu.
Savukārt 16.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.
Vairākus gadus pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu centušies panākt arī Latvijas iedzīvotāji, piemēram, 2012.gada augustā vairāk nekā 2300 cilvēku parakstījās portālā “Manabalss.lv” par iniciatīvu, kas piedāvāja nojaukt Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu.
Līdz 2013.gada oktobrim par šo iniciatīvu bija parakstījušies 10 000 cilvēku. Toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) pauda uzskatu, ka tāda iniciatīva ir provokācija un pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama, jo izsauks “nenormālu spriedzi” visā valstī.
Tāpat 2012.gada 25.februārī, nedēļu pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu, interneta vietnē “peticijas.com” tika vākti paraksti par pieminekļa “Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” demontāžu. Līdz tā gada augustam petīciju bija parakstījuši 2733 cilvēki.
Savukārt 2012.gada 19.martā portālā “peticijas.com” tika sākta iniciatīva ar pretēju ideju – kāds Aleksandrs Prokopenko gan krievu, gan latviešu valodā bija izveidojis petīciju “Atstāt Uzvaras pieminekli!”, kuru parakstīja vairāk nekā 2700 cilvēki.
Parakstu vākšana portālā “Manabalss.lv” par pieminekļa demontāžu notika arī 2017.gadā. Parakstu vākšanu iniciējis Uģis Polis, kurš skaidroja, ka Uzvaras piemineklis, kurš atrodas Uzvaras parkā, Pārdaugavā, tika atklāts 1985.gadā – laikā, kad Latvija bija nelikumīgi okupēta.
Līdz 2019.gadam par šo iniciatīvu parakstījās 10 000 cilvēku. Tajā pašā gadā politiķe Tatjana Ždanoka (LKS) portālā “Manabass.lv” sāka parakstu vākšanu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību.
Gadu gaitā pret pieminekli Uzvaras parkā vērstas huligāniskas un pat noziedzīgas darbības, kas motivētas ar politiskiem uzskatiem.
1997.gadā “Pērkonkrusta” dalībnieki mēģināja pieminekli uzspridzināt un šo darbību laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem. Pērkoņkrustieši pieminekli spridzinājuši trīs reizes, bet pirmajās divās tas neizdevās. Pirmā reize bijusi 1996.gada decembrī, otrā – 1997.gada martā. Trešajā reizē, kad piemineklis tika daļēji sapostīts, spridzeklī bijis aptuveni kilograms trotila.
1999.gadā policija aizturēja trīs pusaudžus, kuri tika turēti aizdomās par pieminekļa metāla plākšņu noraušanu. Tolaik nepilngadīgie puišeļi tika aizturēti par to, ka viņi no pieminekļa laukuma paaugstinājuma ņēmuši notekūdeņu šahtas metāla aizsargrežģus un metuši tos netālu esošajā ūdenskrātuvē.
Savukārt 2006.gadā vandaļi ar krāsu aprakstīja pieminekli, uzzīmējot uz tā dažādus nacionālistiska rakstura saukļus un kāškrustus. Tajā pašā gadā policija aizturēja divus jauniešus, kuri veica vandālisma aktu – pieminekļa pakājē lauza bruģi un meta to netālu esošajā baseinā. Tāpat 2006.gadā tika aizturēti trīs nepilngadīgi jaunieši, kuri pie pieminekļa Uzvaras parkā lauza metāla restes, pa kurām tiek novadīts lietusūdens.
2019.gada oktobrī Valsts policija (VP) sāka kriminālprocesu par gadījumu, kad kāda persona pieminekļa pakājē uzkrāsojusi vārdu “okupanti”. Šogad piemineklis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika apliets ar Ukrainas karoga krāsām, savukārt februārī kāds vīrietis pieminekli bojāja ar nelielu āmuru.
Foto: lsm.lv un Edijs Pālens/ LETA
Ja to figņu būtu apgāzuši kopā ar uļjānova falliem, tad es ar būtu ierāvis šampi un paklanījies ministriem. Tagad… Nu ir jau labi, ka nogāza, bet nekādas sajūsmas. Beidzot kara iespaidā kļuvām drosmīgi?