Ozolniekos piketē un ziņo medijiem

Valsts uzņēmuma “Latvijas pasts” plāns līdz 2024. gada beigām slēgt 105 no 176 Latvijā esošajām pasta nodaļām uzjundījis diskusiju Satiksmes ministrijā, pašvaldībās un citviet. Šajā nedēļā amatpersonas vēl atturas no konkrētiem skaidrojumiem, kuru nodaļu slēgs un kuru atstās. Tomēr ziņojums uz Ozolnieku pasta nodaļas durvīm vēsta skaidri un nepārprotami: “No 2024. gada 21. februāra Ozolnieku pasta nodaļa pievienojas pasta centram “Jelgava”. Laipni aicinām saņemt “Latvijas pasta” pakalpojumus pasta centrā “Jelgava” vai savā dzīvesvietā pēc pieprasījuma.” Pagājušajā nedēļā, 22. janvārī, pasta nodaļa jau tika slēgta Kalnciemā, kaut gan vairāk nekā 400 kalnciemiešu bija parakstījuši protesta vēstuli.

Stāstot par Kalnciemu, bibliotēkas vadītāja Nadežda Vovere uzsver, ka pilsētciematā apmēram puse vecākās paaudzes cilvēku ar datoriem ir uz “jūs”. Pastā tika saņemtas pensijas, maksāti rēķini. Pārmaiņas nākušas pārāk pēkšņi. Kalnciemietis pensionētais inženieris Vladimirs Jeremejevs domā, ka šis pārejas brīdis būs ciemata iedzīvotājiem pa spēkam. Viņš domā, ka ir īstais laiks, lai kaimiņš kaimiņam sniegtu roku un ierādītu, kā mūsdienīgi ar bankas kartēm būtu kārtojamas pensiju lietas un citi jautājumi. Kalnciemā bankomāti taču ir.

Kalnciemiešiem pagaidām nav izdevies aizstāvēt savu pasta nodaļu, bet Ozolnieku bibliotēkā parakstu vākšana pasta nodaļas aizstāvībai turpinās. Viena no protesta rīkotājām Liega Avota uzsver, ka Ozolnieki ir blīvi apdzīvots ciems, kur pasta nodaļu nevajadzētu slēgt. “Pasts Ozolniekos ir bijis vienmēr,” teic L. Avota. Viņa atceras, ka gājusi uz pastu vēl bērnībā kopā ar vecmāmiņu.

Solidāra ar protestētājiem ir Ozolnieku bibliotēkas vadītāja Ingrīda Irbe: “Es pati maz izmantoju pastu. Taču, ja jāsūta kādai iestādei ierakstīta vēstule, tad aiziet Ozolniekos līdz pastam bija ļoti ērti. Ja man uz pastu būs jābrauc uz Jelgavu, tam nāksies speciāli plānot laiku – ar sabiedrisko transportu vairākas stundas. Varu braukt arī ar savu auto, bet tad ir problēma, ka Jelgavā pie pasta nav pietiekami lielas autostāvvietas.” Bibliotēkas vadītāja jūt līdzi vecajiem ļaudīm, kas cenšas turēties pie ierastā dzīves stila, kurā sava vieta bija arī vietējai pasta nodaļai. “Daudzi varbūt pat nav pamanījuši, ka pasta nodaļu plāno slēgt. Bet līdz šim viņi taču tur gāja saņemt pensijas un veica komunālos maksājumus,” teic I. Irbe. Vairāki lasītāji viņai ir atzinuši, ka pietiekami nepārvalda datoru, bet bērnus, kas lieto modernās tehnoloģijas, nevēlas apgrūtināt. “Tas taču ir tik saprotami, ka cilvēks, arī novecojot, cik iespējams, grib palikt neatkarīgs!” secina bibliotēkas vadītāja. Komentējot “Latvijas pasta” izteikto gatavību pensionārus apkalpot viņu dzīvesvietā, Ingrīdas kundze saka: “Bet visi jau negrib, ka pie viņiem nāk mājās. Un taisnība arī ir. Ir taču visādi krāpnieki. Pastnieki mainās, un kā var zināt, ka ir atnācis īstais?!”

Pasta nodaļas aizstāvjiem pievienojas arī agrākā Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Rozītis un Jelgavas novada domes deputāts Dainis Liepiņš. Viņi abi piedalījās pasta nodaļu atbalstošā piketā, kas notika pirms nedēļas, kad sižetu par šo problēmu veidoja TV3 raidījums “Bez tabu”.

“Ziņas” aptaujāja arī vairākus iedzīvotājus Vircavas un Vilces pagastā, kur pasta nodaļas tika slēgtas pirms vairākiem gadiem. Var secināt, ka skumīgu prātu cilvēki ir samierinājušies ar šādām pārmaiņām. Vilceniece Anita Ozoliņa teic, ka tagad izmanto Elejas pasta nodaļas pakalpojumus. Vilces centrā autobusu pieturas nosaukums vēl joprojām ir “Vilces pasts”.

Ziņas jau rakstīja, ka valsts uzņēmums “Latvijas pasts” janvāra vidū izplatīja paziņojumu, ka sakarā ar pasta pakalpojumu sarūkošu pieprasījumu nav finansiāli izdevīgi uzturēt tik daudz pasta nodaļu. Tāpēc to skaits 2024. gadā tiktu samazināts vairāk nekā uz pusi – līdz 71. Jāpiebilst, tas ir jau trešais samazinājums beidzamo gadu laikā.

Uzņēmums apgrozījums 2022. gadā bija ap 100 miljoni eiro, kas ir par pieciem procentiem mazāk nekā 2021. gadā. “Lursoft” publicētajā gada pārskatā redzams, ka 2022. gadā tas strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu. Jāmin, ka “Latvijas pasts” regulāri saņem kompensāciju no valsts par nerentabliem pakalpojumiem. Piemēram, par 2022. gadu uzņēmumam no valsts budžeta tika nolemts piešķirt kompensāciju 3,7 miljonu eiro apmērā.