Pa gabaliņam Jelgavu lieku. Cik vecs ir Vecais ceļš?

Ceļš no Rīgas uz Jelgavu 13. gadsimtā gājis pa Babītes ezera dienvidaustrumu krastu uz Klīvi, tad gar Lielupi un Jelgavu, jo pēc kartēm jau redzams, ka taisnais ceļš iet pāri purviem, tātad bija izmantojams tikai ziemā. Ne velti, būvējot “pavisam jauno” Jelgavas šoseju, Rīgai tuvākajā posmā tika novākts sešus metrus biezs kūdras slānis un izveidota grunts pamatne. Taisnā trase parādās tikai 17. gadsimta kartēs jau kā galvenais ceļš starp Rīgu un Jelgavu. 1632. gadā tika apstiprināti pasta pārvadāšanas noteikumi un grafiks maršrutos Rīga–Jelgava un Rīga-Mēmele (Klaipēda).
Tagadējā trase pabeigta 1835. gadā, asfalta segums līdz Jelgavai izveidots 1927.–1929. gadā. No vecās Jelgavas šosejas vienu gabaliņu var redzēt Gaismās, no Rīgas puses pirms stacijas “Baloži”.
Veco Jelgavas ceļu ir iespējams izsekot no Rīgas līdz pat pašai Jelgavas pilij, tomēr šoreiz meklēsim Vecā ceļa pēdas Jelgavas teritorijā.
Ozolnieku teritorijā Vecais ceļš pārtapis par Jelgavas ielu. Krustojumā ar Klijēnu ceļu, kurš ir arī Jelgavas pilsētas un Ozolnieku robeža, Jelgavas iela maina nosaukumu uz Veco ceļu.
Par Jelgavas nosaukumu Ojārs Ozoliņš grāmatā “Krīvu lāsts” (2007) raksta, ka ‘jala’ saistīts ar tekoša ūdens redzamo gaitu un tās veidotiem ceļiem (gati). Vēl ‘ava’ saistāma ar ūdeņu bagātību. Tātad ūdens tecējumiem bagāto Zemgales līdzenumu var raksturot ar vārdiem “jala”, “gati”, “ava”, no kuriem sastāv Jelgavas nosaukums.
1,4 kilometrus gājis pa mežu, Vecais ceļš iznāk pie Loka maģistrāles. Šī iela no 1977. gada līdz 1990. gadam bija V.Obuhova iela – nosaukta par godu ģenerālim, kurš 1944. gadā vadīja Jelgavas ieņemšanas operāciju.
Šķērsojis Loka maģistrāli, Vecais ceļš paiet cieši garām Jelgavas Pārlielupes pamatskolai un dodas pilsētas centra virzienā.