Andra Ozola
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Pacientu tiesību likuma grozījumus, kurus paredzēts papildināt ar normu, ka pacienta nespējas gadījumā pieņemt lēmumu par viņa ārstniecību to varēs veikt viņa pilnvarota persona.
Grozījumus piedāvāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izveidotā un deputāta Ilmāra Dūrīša (AP) vadītā darba grupa par ārpus laulības savienībā dzīvojošo pāru sociālās aizsardzības mehānisma izstrādi.
Pašlaik likumā ir noteikts, – ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam konkrētā secībā.
Šo normu paredzēts papildināt ar to, ka tiesības pieņemt šo lēmumu ir arī pacienta pilnvarotai personai. Šādu pašu regulējumu paredzēts attiecināt uz tiesībām piekrist pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā, ja pacients nespēj paust savu gribu, – to arī varēs veikt pacienta pilnvarota persona.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir aktualizētas vairākas problēmsituācijas sakarā ar ārpuslaulības ģimeņu regulējuma trūkuma radītajiem šķēršļiem pilnvērtīgai saziņai ģimenes locekļu starpā, kuriem nav laulības vai radniecības saišu, bet kuri savstarpēji sevi uzskata par ģimeni.
Grozījumu pamatojumā skaidrots, ka atbilstoši statistikai Latvijas iedzīvotāju veidota ģimene nav homogēna, to veido visdažādākās savienības. Faktiski šķirtās ģimenes, kas savas attiecības bija noformējušas kā laulības, ne vienmēr ir pabeigušas laulības šķiršanas procesu, turpinot savu faktisko ģimenes dzīvi ar citu personu.
Tāpat likumprojektā atbalstīts Dūrīša kā Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz primāri informēt pilnvaroto pārstāvi, ja par sevi parūpēties nespējīgs pacients pārtrauc ārstēšanos bez medicīnas iestādes ziņas.
Minētais regulējums attieksies uz gadījumiem, kad persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties, būs pārtraukusi ārstniecību un atstājusi ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi.
Atbalstot Dūrīša priekšlikumu, likumā tiks precizēta jau esoša norma, ka šādā gadījumā ārstniecības iestāde nekavējoties informēs pacienta pilnvaroto pārstāvi, bet, ja tāda nav – likumisko pārstāvi, laulāto vai tuvāko radinieku, bet, ja arī tādu nav, – bāriņtiesu.
Kā skaidro VM, grozījums nepieciešams, lai attiecīgo likuma daļu saskaņotu ar pārējām likumprojekta normām, paredzot pacienta pilnvarotā pārstāvja prioritāti pār likumisko pārstāvi, laulāto un personas radiniekiem, kuri jau pašlaik minēti Pacientu tiesību likumā.
Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa (ST) 2020.gada beigās par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.
Pēc šī ST sprieduma Saeimā tika izveidota darba grupa ārpuslaulības dzīvojošo pāru aizsardzības mehānisma izstrādei.
Teksts: LETA
Foto: pixabay.com
Reklāma