LETA
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, no tā svītrojot privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanas nosacījumu, ka iestādei jāīsteno tāda vispārējās izglītības programma, kas netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs.
Priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Ritvars Jansons (NA), iepriekš nebija atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, taču parlaments to atbalstīja.
Par priekšlikumu balsoja 46 deputāti no koalīcijā esošajām Nacionālās apvienības un partijas “Konservatīvie”, kā arī daļa “Saskaņas” un citi opozīcijas deputāti.
Savukārt pret balsoja 24 deputāti no valdību veidojošajām partiju apvienībām “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!”. Balsojumā nepiedalījās 12 deputāti no klātesošajiem – lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības un daļa “Saskaņas” parlamentāriešu.
Kā Saeimas sēdē skaidroja Izglītības komisijas atbildīgā ziņotāja, parlamenta deputāte Ilga Šuplinska, atbalstot šādu priekšlikumu, faktiski ir noteiks, ka pašvaldībām visur jāfinansē šāda veida sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi. Šuplinska atzīmēja, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Politiķe arī pauda, ka ar pieņemtajām izmaiņām tiek pastiprinātas noteikta privātbiznesa intereses, “bet mēs negarantējam to, ka ir pieejama līdzvērtīga iespēja vecākiem vai bērniem”.
Savukārt deputāts Jansons debatēs skaidroja, ka viņa priekšlikums nodrošināšot “taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi budžeta līdzekļu sadalē”, jo bērna vecāki savai pašvaldībai maksā nodokļus. Jaunā kārtība garantēs bērnu un vecāku tiesību ievērošanu un vecāku brīvu izvēli, bērna labākajās interesēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību, uzsvēra politiķis.
Deputāta ieskatā līdzšinējā kārtība neatbilst bērnu interesēm, un politiķis arī minēja dažas “izcilas privātskolas”, kuras būtu jāatbalsta ar finansējumu.
Grozījumi veikti saistībā ar jau pašlaik likumā noteikto kārtību, kādos gadījumos pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai piedalās privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā. Palīdzība ar finansēšanu paredzēta, lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās.
Taču līdz šim likumā bija arī noteikts, ka privāto izglītības iestādi pašvaldība līdzfinansē tādā gadījumā, ja šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs. Atbalstot Jansona priekšlikumu, šī norma no likuma šodien svītrota.
Likumā jau pašlaik noteikts, ka privātajam pakalpojuma sniedzējam ir jābūt sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam, kura mācību procesā vismaz 10% iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.
Foto: no arhīva
Reklāma