Parādīt, ka Svētes pagasts ir varošs #SIF_MAF2022.

Svētes mazie uzņēmēji pagājušajā sestdienā aicināja iedzīvotājus uz Rudens svētkiem. Vispirms jau, lai svētenieki redzētu, ka pagastā ļaudis rosās, ne tikai izguļas pēc darbadienas kādā no lielpilsētām. Un, protams, lai satiktos, iepazītos un, iespējams, iedibinātu jaunu ikgadēju septembra tradīciju.

Viena no pasākuma organizatorēm Mārīte Bahromkina stāsta, ka šo svētku aizsākums meklējams šā gada pavasarī, kad lauku partnerība “Lielupe” visos novada pagastos pulcēja aktīvos iedzīvotājus, lai kopīgi spriestu, kas tajos labs un kas uzlabojams. Svētes pagasta grupa lēma, ka Svēte jāparāda kā varošs pagasts, kurā daudz kas notiek. Rezultātā dzima ideja par šiem svētkiem, un mēneša laikā, sadalot savā starpā atbildības, tos arī izdevās noorganizēt: sākumu atdzimstošās Svētes pils pagalmā, noslēgumu vēl vienā atjaunotā ēkā – bijušajā Svētes klubā. Katrs no uzņēmēju grupas bija gatavs vietējos iepazīstināt ar savu rūpalu un arī noorganizēt iedzīvotājiem kādu aktivitāti. Tāpat ar īpašu stafeti un pankūkām svētkos tika godināts kartupelis, kas nu izvēlēts par Svētes pagastu dārzeni simbolu.

Pirms svētku rosība bija sākusies, “Zemgales Ziņas” paspēja iepazīt dažus no Svētes mazajiem uzņēmējiem un arī apskatīt, ko jaunu viņi radījuši. Aizsteidzoties stāstiem pa priekšu, jāuzteic viņu apņēmība. Te, pārfrāzējot zināmu teicienu, jāsaka – jaunajiem pieder Svēte!

Vietējie atdzīvina pili

Tiem, kas, caurbraucot Svētes ciemu, aiz betona sētas vēl nav pamanījuši, – Svētes pilī beidzot ir sākusies rosība. Gadu desmitus novārtā, klimata un likteņa varā atstātajai ēkai kopš 2018. gada ir jauni īpašnieki. Vietējie – Mārīte Bahromkina un Artūrs Blumfelds. Vienu iespaidīgās ēkas trešdaļu viņi jau dabūjuši zem jauna jumta, vēl vienai darbi pusceļā. Cerības esot tos pabeigt līdz gada beigām.

Artūrs stāsta, ka pils iegāde bijis absolūti spontāns lēmums. “Mēs uzdrošinājāmies kaut ko sākt tīri tāpēc, ka esam svētenieki un pils ir tepat blakus. Kaut varbūt šobrīd te vēl nav spīdošs stāvoklis, bet nevar ne salīdzināt ar to, kāda tā teritorija bija pirms tam. Tagad te ir izstaigājams, pils brīvi pieejama, zāle izpļauta. Teritoriju mēs pastāvīgi uzkopjam un pakāpeniski darbojamies arī ar pašu pili,” teic pils saimnieks.

Pils vēsture cieši saistīta ar dažādu laiku un varu armijām. Sākotnēji tā bija Kurzemes hercoga Bīrona dzimtas īpašums, bet tad nonāca Krievijas cara īpašumā un tika pielāgota armijas vajadzībām. Pēc Pirmā pasaules kara te kādu brīdi bija koncentrācijas nometne karagūstekņiem, tad tajā saimniekoja Latvijas armija. Tā izveidoja pilī arī tautas namu civiliedzīvotājiem. Pēc Otrā pasaules kara tā atkal tika pie jauniem militāristiem – padomju armijas. Atjaunojoties neatkarībai, to pārņēma pašvaldība, taču tolaik naudas, gribēšanas un varēšanas kaut ko sakārtot nevienam nebija. Pils kļuva par privātīpašumu, un par to periodu zināms ļoti maz. Līdz liktenīgajā 2018. gada tiesu izpildītāju rīkotajā izsolē to iegādājās Mārīte un Artūrs. “Toreiz pārdomām laika bija ļoti maz. Pārmiju vārdus ar dažiem cilvēkiem, kuri teica, ka to darīt nevajag. Ka tas ir utopiski, ņemot vērā to postažu,” atceras Artūrs.

Par spīti tam, viņi darbojas. Pils teritorijā jau tagad droši var nākt pastaigāt ikviens vietējais un ne tikai. Rada un maina vīzijas par pils nākotni, kas, visticamākais, būšot saistīta ar dažādiem sabiedriskiem pasākumiem. Veido sadarbību arī ar vietējiem uzņēmējiem. Tuvāko divu gadu laikā varētu tapt mākslinieku darbnīca. Īsteno projektus, kuri ļauj mazpamazām vietu sakārtot. Piemēram, saposta pils aizmugurējā daļa, izveidojot tur taku, urnas, soliņu, atpūtas vietu, laivu piestātni, velostendu. “Mazas lietas, kuras tomēr ir pietiekami lielas, jo izdari un kāda daļa ir sakopta,” tā Artūrs.

Klienta mudināts, izveido savu uzņēmumu

Arī Edgars Brokāns ir no Svētes. Viņš nodibinājis savu uzņēmumu “Epoxy Svete”, kas gatavo priekšmetus un lējumus no epoksīda sveķiem. Šajā jomā Edgars darbojas nepilnu pusotru gadu. Pastrādājis kādu laiku Norvēģijā celtniecībā, viņš tomēr nolēma atgriezties mājās. Uzkrājis pieredzi konkrētajā nozarē un kāda klienta pamudināts, izšķīrās pats dibināt savu uzņēmumu. Edgars piedalās gan jauno uzņēmēju konkursos, gan izmanto dažādās atbalsta iespējas. Viņa darbnīca ir Svētē, un lēnā garā par mini ražotni pārtop arī mājas saimniecības ēka. Savus darbus viņš aktīvi popularizē tirdziņos, mājaslapā un interneta platformās, arvien ir gatavs meklēt jaunus epoksīda sveķu izmantošanas veidus un palielināt darbības jaudu.

Pazīt, atbalstīt un uzmundrināt

Līga Pētersone uz svētkiem atvedusi parādīt viņas uzņēmuma “Dimantu drukātava” apdrukātos krekliņus, somas un krūzītes. Viņas uzņēmums darbojas jau pāris gadu. Līga teic, ka varot apdrukāt gandrīz visu. Viņai ir printeris, kurā papīra vietā liek krekliņus un somas un uz tiem uzdrukā attēlu. Vai arī burtiski pāris minūtēs uz krūzītēm ar speciālu glazūru var iespiest kādu personalizētu attēlu vai vārdus.

Viņa atzinīgi vērtē pagastos rīkotos koprades pasākumus, kuru laikā vietējie uzņēmēji var sapazīties. “Mēs katrs savā mājā, darbnīcā kaut ko darām, bet cits par citu neko nezinām. No maija esam organizēti mazie Svētes uzņēmēji, kuri viens otru pazīst, atbalsta un uzmundrina,” stāsta Līga. Viņa pati nemaz neesot zinājusi, ka Svētes pils tikusi pie jauniem īpašniekiem un atdzimst. Līga pauž cerības, ka šis nebūs pēdējais kopīgais pasākums: “Cerams, būs uzrāviens, jo šķita, ka vienu brīdi Svētē bija panīkums. Šis ir arī labs impulss, lai pagastā veidotos kopiena.”

Tāpat viņa uzsver, ka novadā noteikti vajadzētu atbalstīt un palīdzēt uzsākt uzņēmējdarbību vairāk jaunajiem uzņēmējiem. Pašreizējo divu vietā vismaz 10 līdz 15.

Svētē atkal klubs

Dodamies uz vēl vienu nupat durvis vērušu kultūrvietu ciemā – Svētes klubu. Tā īpašnieki pagasta iedzīvotāji Artis un Krista Brūzīši, iegādājoties seno ēku vien pirms pāris gadiem, jau saveduši tās pirmo stāvu kārtībā. Tur jau noorganizēts kino vakars, Rudens svētku vakarā paredzētas dejas un tiks svinētas arī kāzas.

“Vedot bērnus uz dārziņu un skolu, šī ēka mūs visu laiku uzrunāja. Turklāt Svētē nebija vietas, kur cilvēki varētu sapazīties. Mūsu doma – šī vieta varētu kļūt par tādu kā centru. Vēsturiski šis bijis Svētes klubs, tamdēļ nosaukumam citu versiju nemaz nedomājām. Taču te nebūs nakts klubs, tā būs vairāk kā vide dažādiem radošiem pasākumiem un svinībām. Pirmais stāvs ir gatavs. Ir lielā zāle ar skatuvi, un lēnām iekārtojam arī virtuvi,” stāsta Brūzīši.

Krista vēl piebilst – kamēr notiek atjaunošanas process, vietējie nāk un stāsta, ka te rīkoti kino vakari, kāds svinējis kāzas, bijusi ēdnīca. “Cik saprotam, daudziem tāda nostalģiska vieta,” teic Krista.

Ēka saglabājusies no 19. gadsimta beigām. Vēl neesot izpētīts, kam sākotnēji tā celta, bet ļoti iespējams, ka pils vajadzībām. Viss tiek atjaunots pašu spēkiem. Doma ir arī jau par otro stāvu, kur plānotas vairākas istabiņas.

Vai šajos nemitīgi augošo cenu laikos nav bailīgi attīstīt ko tādu? “Ir bailīgi, bet, ja baidīsies, tad nedzīvosi. Cenšamies domāt pozitīvi,” nosaka Artis.

Teksts un foto: Kristīne Sēnele un organizatoru foto

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.