Parks vai lielveikals? Cīņa turpinās

Jelgavnieku cīņa par pļavu starp Rīgas, Cukura un Peldu ielu netālu no Lielupes promenādes iepretim Jelgavas pilij ilgst jau astoņus gadus. SIA “Auras centrs” kopš brīža, kad dažādu pirkuma un pārdošanas darījumu rezultātā ieguva šo zemes gabalu, šeit vēlējies uzbūvēt tirdzniecības centru. Uz šādu ieceri jelgavnieki atbild ar protesta akcijām. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar tiesas lēmumu Jelgavas valstspilsētas izsniegtā būvatļauja jau vienreiz atcelta. Biedrības “Lielupes parka un skvēra saglabāšana Cukura ielā 2, Jelgavā” valdes loceklis Gunārs Segliņš ar lepnumu saka: “Mēs esam vienīgā pilsēta valstī, kas tiesā uzvarēja domi. Augstākās tiesas senāts anulēja būvatļauju. Pēc tās atcelšanas sākās otra sērija. Tagad “Depo” vietā tiek projektēts cits veikals.”

Turpina protestēt
Arī pret jauno ieceri iedzīvotāji turpināja un joprojām turpina iebilst. Pēdējais pikets notika 26. septembra vakarā, laikā, kad Rīgas ielā aiz Lielupes tilta veidojas satiksmes sastrēgumi.

Jelgavniece Luīze Kalniņa norāda, ka jau pašreiz rītos un vakaros šajā vietā ir satiksmes problēmas, bet līdz ar iespējamo lielveikala izbūvi tās tikai pieaugs. L. Kalniņa pauž, ka problēmas risinājums būtu uzbūvēt vēl vienu tiltu, kas diezin vai tuvāko gadu laikā tiks darīts.

Lai iecerētajai būvei varētu piekļūt gan piegādes transports, gan klienti, būtu jāizbūvē piebraukšanas ceļi, un, iespējams, Rīgas ielā tiktu izbūvēts arī rotācijas aplis, ar ko piketētāji nevēlas samierināties.

Protestētāji uzskata, ka Cukura ielā līdzās jelgavnieku iecienītajai promenādei jāizveido labiekārtots atpūtas parks. Biedrības “Lielupes parka un skvēra saglabāšana Cukura ielā 2, Jelgavā” valdes loceklis G. Segliņš stāsta, ka situāciju varētu atrisināt, ja dome investoram šī zemes gabala vietā piedāvātu citu līdzvērtīgu. Viņaprāt, pilsētā tādu netrūkstot.

Regulē īpašnieka un sabiedrības intereses
Maijā biedrība savākusi vairāk nekā 300 iedzīvotāju parakstu kolektīvajam iesniegumam. 27. septembra domes sēdē jautājums tika izskatīts, tomēr cerēto atbildi iedzīvotāji no deputātiem nesaņēma. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods skaidro, ka apturēt iesākto teritorijas detālplānojuma izstrādi neesot lietderīgi.

Detālplānojuma izstrādes laikā likumdevējs ir pateicis, ka jānotiek publiskajai apspriešanai, kur jebkurš var izteikt savas vēlmes, vien jāatceras, ka tas ir privātīpašums, un saskaņā ar civillikumu īpašnieks drīkst rīkoties ar savu īpašumu, protams, nepārkāpjot teritorijas detālplānojumā atļauto. Šinī gadījumā, ja detālplānojumā būs kaut kas aizliegts, tad to nedrīkstēs darīt, bet detālplānojums vēl nav pabeigts. Tā izstrādes termiņš šogad pagarināts līdz 2026. gadam. Pēc pašreizējā plānojuma tur esot atļauts būvēt gan dzīvojamās ēkas, gan lielveikalus.

G. Segliņš norāda, ka piketus ziemas periodā neorganizēšot, bet pavasarī tie atsākšoties ar jaunu sparu. Savukārt L. Kalniņa stāsta, ka jau esot uzsākts darbs, lai Jelgavas pili iekļautu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, cerot, ka iecerētā tirdzniecības centra būvniecību tādējādi varētu apturēt.

ĪSUMĀ

Jelgavā plāno paaugstināt siltumenerģijas tarifu

SIA “Gren Jelgava” iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēšanai siltumenerģijas tarifa izmaiņas Jelgavā no 1. novembra. Plānotais siltumenerģijas gala tarifs klientiem ir 71,61 eiro/MWh (bez PVN), un tas ir par 3,6% augstāks nekā šobrīd spēkā esošais – 69,12 eiro/MWh (bez PVN). Paredzēts, ka pārskatītais siltumenerģijas tarifs Jelgavā stāsies spēkā 1. novembrī.

Pašvaldība skaidro, ka plānotās siltumenerģijas tarifa izmaiņas ir saistītas ar izmaksu pieaugumu biomasas koģenerācijas stacijā saražotajai siltumenerģijai, kas veido vairāk nekā 95% no Jelgavas centralizētajai siltumapgādei nepieciešamā siltumenerģijas apjoma. Tā kā ir augusi gan šķeldas cena, gan siltumenerģijas ražošanas fiksētās izmaksas, piemēram, dabas resursu nodoklis, ūdens, atkritumu apsaimniekošanas un remontdarbu izmaksas, šī izmaksu komponente tagad ir lielāka.

Pieņemt pieteikumus koplietošanas telpu sakopšanai

Līdz 15. oktobrim Jelgavas pašvaldība turpina pieņemt iesniegumus no daudzdzīvokļu mājām par postījumiem koplietošanas telpām, kas cieta 28.–29. jūlija dabas stihijā, lai saņemtu atbalstu.

Pašvaldība informē, ka 16. septembra domes ārkārtas sēdē tika nolemts līdz 15. oktobrim pagarināt termiņu iesniegumu pieņemšanai no daudzdzīvokļu mājām par postījumiem koplietošanas telpām.

Kopumā pašvaldība saņēmusi 395 iesniegumus par postījumiem, un šobrīd turpinās mājokļu apsekošana, lai pēc tam lemtu par atbalsta piešķiršanu.

Lēmumu par vienreizēja atbalsta piešķiršanu mājokļa remontam pieņems Jelgavas pašvaldības Dzīvokļu komisija.

Līdztekus iedzīvotāju privātmājām un dzīvokļiem nodarīto postījumu apsekošanai pašvaldība turpina savu infrastruktūras objektu sakārtošanu pēc plūdiem un vētras.

Sākotnējie aprēķini liecināja, ka pilsētai, lai tā atgūtos pēc dabas stihijas, būtu nepieciešami 13 miljoni eiro, tostarp atbalstam iedzīvotājiem.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija paziņojusi, ka atbalsts daļai darbu netiks nodrošināts. Tā iedzīvotāji var pretendēt tikai uz atbalstu mājokļa atjaunošanai, bet ne iedzīves vai citu īpašumā esošu būvju atjaunošanai pēc plūdiem un vētras. Tāpat pašvaldībai atbalsts netiks sniegts par vēja gāzto koku novākšanu un likvidāciju, uz atbalstu nevarēs pretendēt arī pašvaldības kapitālsabiedrības, kas ieguldīja savus resursus vētras un plūdu seku likvidēšanā. Atbalsts, uz kuru pašvaldība varētu pretendēt savu īpašumu atjaunošanai, aplēsts 3 631927 eiro apmērā, informē pašvaldība.

Vairāk nekā miljons eiro būs jānodrošina Jelgavas pašvaldībai. Lai nodrošinātu šo līdzfinansējumu, pašvaldība oktobra domes sēdē paredz lemt par budžeta grozījumiem.

Pasta salu var apmeklēt ar suņiem

Atsaucoties uz iedzīvotāju ierosinājumiem, veiktas izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos. Grozījumi paredz, ka no 1. oktobra saimnieki kopā ar saviem suņiem Jelgavā var apmeklēt arī Pasta salu, kas iepriekš nebija ļauts. Visu suņu saimniekiem gan jāņem vērā, ka, tāpat kā citur publiskajā ārtelpā, sunim ir jābūt pavadā un saimniekam obligāti pēc sava mājdzīvnieka ir jāsavāc ekskrementi. Pasta salas teritorijā – ieejot salā un otrā tās galā –, ir uzstādītas speciālas urnas dzīvnieku ekskrementiem. Taču saimnieki tos drīkst izmest arī sadzīves atkritumu konteineros.

Tāpat saistošajos noteikumos noteikts, ka ir aizliegts atrasties ar suni bez pavadas publiskajā ārtelpā un Langervaldes mežā, kā arī meža masīvā, kas robežojas ar Strautu ceļu, Veco ceļu un Rogu ceļu. Līdz šim aizliegums atrasties bez pavadas attiecās tikai uz Langervaldes mežu, kas kļuvis par iecienītu pastaigu un sportošanas vietu iedzīvotājiem. Bez pavadas Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā suņus atļauts vest suņu pastaigu laukumos un citos mežos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.