Parlaments aizliedz arī piketu rīkošanu tuvāk par 200 metriem no padomju armijas pieminekļiem

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas nosaka aizliegumu sapulču, gājienu un piketu organizēšanai tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, iepriekš Saeima šādus grozījumus pieņēma arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Kā šodien pieņemtā likuma anotācijā atzīmē tā autori, noteikt tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz sapulču, gājienu un piketu organizēšanu nepieciešams, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un ierobežotu tādas ideoloģijas izpausmes, kas ir uzskatāmas par draudu Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai iekārtai un drošībai.

Ar likuma grozījumiem noteikts aizliegums sapulcēs, gājienos un piketos izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu – represīvo iestāžu – izmantoto piederību identificējošo apģērbu, šā apģērba elementus, kuru kopums pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni.

Kā izņēmums paredzēti gadījumi, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.

Tāpat aizliegts popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas. Aizliegts izmantot arī militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.

“Ar šiem likuma grozījumiem mūsu valsts ne vien vēršas pret kara propagandu, vardarbību, nacisma un komunisma ideoloģiju, bet arī pauž savu solidāro attieksmi attiecībā uz Ukrainu, parādot savu nostāju pret Krievijas īstenoto agresiju,” iepriekš paudis par likuma virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns (K).

Likumā paplašinātas arī pašvaldības tiesības aizliegt pasākuma norisi, nosakot, ka to varēs aizliegt arī gadījumos, ja tiek konstatēts, ka pasākuma rīkošana veicinās nacistiskās un komunistiskās ideoloģijas popularizēšanu, kara propagandu, militāru agresiju, naida un nesaticības vairošanu.

Foto: no arhīva