Aizvakar, rudens saulgriežos, jelgavnieki bija mīļi aicināti uz pilsētas kultūras namu, kur kopā ar folkloras kopu «Dimzēns» varēja atvadīties no vasaras.
Aizvakar, rudens saulgriežos, jelgavnieki bija mīļi aicināti uz pilsētas kultūras namu, kur kopā ar folkloras kopu «Dimzēns» varēja atvadīties no vasaras. Bija aplūkojami arī mākslinieku darbi.
«Rudens ir klāt!» Tā, manuprāt, aizvakar domāja ikviens jelgavnieks, vērojot lielās lietus straumes. Tajā pašā laikā daudzi ar vēlīnu rudens ziedu pušķiem rokās bija pulcējušies, lai uz mirkli aizmirstu rūpes un ļautos rudenīgai burvībai, kas valdīja kultūras nama telpā. Iejusties līdzēja folkloras kopa «Dimzēns», kas ne vienreiz vien ir kuplinājusi sarīkojumus ar savu senatnīgo mūzikas instrumentu un balsu skanējumu. Ar fragmentu no Edvarta Virzas grāmatas «Straumēni» dimzēnieši katru atnācēju, skanot senajām dziesmām, mēģināja aizvest uz seno Zemgali, uz linu plūkšanas talku.
Bija ieradušies arī ciemiņi – skolēni no Teteles pamatskolas, lai ar dziesmu sveiktu savus draugus – folkloristu kopu, kas pirms četriem gadiem bija viesojusies pie viņiem. Skaņās bērnu balstiņas priecēja ikviena atnācēja sirdi.
Tad pēkšņi viss pārvērtās – sagriezās jautrs deju riņķis, ko, protams, sāka dimzēnieši. Neviens neskatījās – jauns vai vecs, mākslinieks vai mūziķis, visi cilāja kājas, cenšoties izdejot senču dejas.
Varēja gremdēties arī gleznu izstādē, ko piedāvāja mūsu pilsētas zīmēšanas studija. Darbi aicināja atcerēties vasaru, jūru, sauli, kā arī vedināja ieslīgt dziļākās pārdomās.
