Kopš
2020.gada 1.janvāra Pašatteikušos personu reģistrā nepilnos
divos gados reģistrējušās 22 849 personas, trešdien preses
konferencē sacīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas
priekšniece Signe Birne.
Patlaban
reģistrā aktīvi ir 16 207 iesniegumi, bet 6642 personām ir
beidzies pašatteikšanās termiņš, vai arī personas izslēgušas
sevi no reģistra.
Birne
stāstīja, ka 6% Latvijas iedzīvotāju ir azartspēļu atkarības
risks, savukārt 1,3% no azartspēlēm jau ir iestājušās negatīvas
sekas. Birne uzsvēra, ka aptuveni 79 000 iedzīvotāju ir nosliece
uz azartspēļu spēlēšanu, bet aptuveni 16 000 tā izpaužas smagā
formā.
Pašatteikušos
personu reģistra darbības laikā Covid-19 pandēmijas apstākļos
spēļu zāles un kazino lielākoties bija slēgti, taču pieaudzis
tiešsaistes azartspēļu īpatsvars, teica Birne.
Kopējais
azartspēļu apgrozījums 2021.gada deviņos mēnešos bija 93,653
miljoni eiro salīdzinājumā ar 123,076 miljoniem eiro 2020.gada
deviņos mēnešos. Vienlaikus tiešsaistes azartspēļu īpatsvars
kopējā apgrozījumā 2021.gadā pieaudzis līdz 83,2% salīdzinājumā
ar 29,6% pērn.
“Tagad
azartspēļu nozares darbība ir slēgta jau ilgu laiku, taču
internetā azartspēles notiek un atkarīgajiem riski nav
mazinājušies. Pašatteikušos personu reģistrs ir pilnīgi
brīvprātīgs, personas reģistrējas, ja saprot, ka ir problēma,
tāpēc lielais reģistrējušos skaits liecina par risku esamību,”
pauda Birne.
Viņa
pastāstīja, ka 95,8% no Pašatteikušos personu reģistrā
reģistrētajiem ir vīrieši. Vecumā no 26 līdz 31 gadam ir 21,9%,
no 20 līdz 26 gadiem – 20%, bet vecumā no 31 līdz 36 gadiem –
19,8%. Savukārt vecumā virs 50 gadiem Pašatteikušos personu
reģistrā ir 8,7% reģistrējušos.
Birne
sacīja, ka kopš 2010.gada šāds reģistrs darbojas Igaunijā, kur
patlaban ir aptuveni 6400 reģistrētas personas, bet kopš 2017.gada
arī Lietuvā, kur kopumā reģistrējušās aptuveni 22 000
personas, no tiem aktīvi ieraksti ir aptuveni 10 000 personām.
Līdzīgi
reģistri darbojas vēl 16 Eiropas Savienības valstīs. Birne
pastāstīja, ka patlaban notiek diskusija ar Igaunijas un Lietuvas
finanšu ministrijām, lai rastu iespēju izveidot vienotu Baltijas
reģistru, kurā, piemēram, persona no Latvijas varētu sevi izslēgt
no azartspēļu spēlēšanas arī Igaunijā un Lietuvā.
Izložu
un azartspēļu uzraudzības inspekcija atkarīgajiem nodrošina arī
psihologa konsultācijas, piemēram, 2020.gadā sniegtas 304
sertificēta psihologa konsultācijas un notikušas 249 konsultatīvas
sarunas ar spēlētājiem. Tāpat organizētas 10 atbalsta grupas
spēlētājiem.
Lai
aizsargātu sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības
atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu un interaktīvo
azartspēļu spēlēšanu vai piedalīšanos interaktīvajās
izlozēs, Latvijā kopš 2020.gada Izložu un azartspēļu
uzraudzības inspekcijas pārziņā darbojas Pašatteikušos personu
reģistrs.
Izložu
un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir Finanšu ministrijas
pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir
realizēt valsts politiku azartspēļu un izložu organizēšanā un
nodrošināt izložu un azartspēļu organizēšanas likumību
sabiedrības interešu un personu tiesību aizsardzībai.
Foto:
pixabay.com
