Pasts reģionos pagaidām paliek

Patlaban darbojas 155 “Latvijas pasta” klientu centri un pasta nodaļas.

Pirms gada Latviju daudzviet pārsteidza ziņa, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” līdzekļu ekonomijai un darbības optimizācijai plāno drastiski samazināt klientu apkalpošanu centru skaitu, visā valsts teritorijā atstājot tikai 71 pasta nodaļu. Sevišķi plaši slēgšanas pasākumi bija iecerēti reģionos, pašvaldības un lauku iedzīvotāji daudzviet saprata, ka viņiem līdz tuvākajai pasta nodaļai nāksies mērot 50 un vairāk kilometru. Sekoja protesti, reformu apturēja. Amatus zaudēja “Latvijas pasta” padome, un par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija uzņēmuma valdei uzdeva meklēt citus risinājumus, lai iedzīvotāji neciestu. Rezultātā tapa jauns restrukturizācijas plāns. Kāds tas ir un kā veicas ar ieviešanu, “Latvijas Avīze” vaicāja “Latvijas pasta” valdes loceklei Ditai Mirbahai.

– Pagājušā gada sākumā pēc protestu viļņiem “Latvijas pastam” vajadzēja izstrādāt jaunu pasta nodaļu tīkla darbības plānu, kas bija jāsaskaņo arī ar galvenajiem sadarbības partneriem – pašvaldību un preses izdevēju pārstāvjiem. Kāds ir rezultāts?
Pagājušā gada februārī “Latvijas pasts” organizēja forumu, kurā piedalījās interešu grupu pārstāvji no 17 organizācijām. Eksperti priekšplānā izvirzīja iespējamos risinājumus. Mūsu partneru – nevalstisko organizāciju un publiskā sektora – tā brīža optimālākais virziens bija iespēju robežās saglabāt pasta nodaļu tīklu, daļēji pakalpojumus uzticot pašvaldību un valsts vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, kā arī pilnveidot pakalpojumu “Pastnieks mājās” un e-vides piedāvājumu.

Pēcāk “Latvijas pasts”, apzinoties pasta pakalpojumu pieejamības lomu Latvijas reģionu attīstībā, kā arī rūpējoties par mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām, pārskatīja stratēģiskās nostādnes. Vadoties pēc principa, ka mēraukla ir nevis digitāli lietpratīgs, adaptēties spējīgs cilvēks, bet gan seniors pierobežā un reģionos, kuram pasta klātbūtne nozīmē arī valsts klātbūtni, 2025. gadā darbojas 155 klientu centri un pasta nodaļas.

– Kādi ir šā gada plāni attiecībā uz pasta nodaļu tīkla pārveidi, uz kādu izpēti vai aprēķiniem tie balstās?
Mēs pastāvīgi analizējam klientu plūsmu, darījumu apjomu un pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Plašais pasta nodaļu tīkls pārklāj kā blīvi apdzīvotās vietas, tā arī attālākas Latvijas teritorijās. Pakāpeniski uzlabojam savu darbību, veidojot reģionālus klientu centrus, pārceļot klātienes klientu apkalpošanu uz tirdzniecības centriem. Drīzumā, piemēram, Ropažu novadā atklāsim mūsdienīgu klientu centru “Sāga”, kas ir veidots pēc “Latvijas pasta” jaunā koncepta.

Mazāk apdzīvotās teritorijās pārceļamies uz pašvaldības telpām, lai cilvēkiem plašs pakalpojumu klāsts būtu pieejams vienuviet. Taču mēs uz pakalpojumu pieejamību aicinām raudzīties plašāk, piemēram, pakalpojums “Pastnieks mājās” kļūst aizvien populārāks. Pērn pie pastnieka mēnesī tika veikti vidēji 18 500 darījumu. Augstākais darījumu skaits – 24 000 – sasniegts pagājušajā oktobrī, kad aktīvi noritēja preses abonēšanas kampaņa. Jāizceļ arī jaunums – tagad “Pastnieks mājās” nodrošina iespēju norēķināties arī ar maksājumu karti.

Mēs mērķtiecīgi paplašinām saskarsmes punktus, lai iedzīvotājiem būtu vēl sasniedzamāki, tāpēc 2024. gada nogalē izveidojām lielāko pakomātu tīklu valstī ar 421 pakomātu. Turklāt visos āra pakomātos ierīkojām atsevišķu nodalījumu vēstuļu nosūtīšanai.

– Cik daudz pasta nodaļu telpu “Latvijas pastam” pieder īpašumā, ko ar tām darīs atbrīvošanas gadījumā?
“Latvijas pasta” īpašumā šobrīd ir telpas, kur izvietotas 27 pasta nodaļas. Ja telpas pēc skrupuloza izvērtējuma nav izmantojamas saimnieciskajai darbībai vai neatbilst vides pieejamības prasībām, tās atsavinām, organizējot publiskas izsoles.

– Kāds ir pieprasītākais “Latvijas pasta” pakalpojums reģionos?
Klienti pasta nodaļas un “Pastnieku mājās” ārpus galvaspilsētas galvenokārt izmanto komunālo un citu pakalpojumu sniedzēju rēķinu samaksai. Proti, pieprasītākie ir maksājumu pakalpojumi, kas neietilpst universālā pasta pakalpojumu grozā.

– Izskanējis, ka “Latvijas pasts” preses piegādes no tagadējām četrām nedēļas dienām finansiālu apsvērumu dēļ vēlētos samazināt uz trim. Vai tādi plāni tiešām pastāv?
“Latvijas pasts” nodrošina universālo pasta pakalpojumu, kas ir ļoti nozīmīgs sabiedrībai. Šis valsts noteiktais atbildīgais uzdevums garantē pieejamus pasta pakalpojumus, tajā skaitā preses piegādi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Visā pasaulē pasta nozares uzņēmumi, tajā skaitā arī “Latvijas pasts”, saskaras ar izaicinājumiem, kā pielāgot savus darbības procesus tā, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc ērtākām un mūsdienīgākām pakalpojumu formām. Tādējādi fokusējamies gan uz pakalpojumu uzlabošanu, gan izmaksu samazināšanu.

Preses un vēstuļu piegādes kvalitātes rādītāju izmaiņas ir diskutējams jautājums, kur jāuzklausa un jāsadzird visas iesaistītās puses – valsts politikas veidotāji, Satiksmes un Kultūras ministrija, preses izdevēji, regulators, piegādes pakalpojumu sniedzējs “Latvijas pasts” un klienti, preses lasītāji.

Viedokļi

Pirms dara – jāaprunājas!

Ko saka “Latvijas pasta” sadarbības partneri?

“Domāju, ka pirms gada “Latvijas pasta” lielākā kļūda bija, ka nodaļu optimizācijas plānu iedzīvotājiem un valstij svarīgais uzņēmums gribēja ieviest voluntāri un sasteigti – neaprunājoties ar sadarbības partneriem. Mēs, protams, uz to strauji reaģējām. Kad sākotnējo plānu valdība apturēja, ar pastu sākās sarunas, un, manuprāt, rezultāts bija konstruktīvs. Visi arī labi saprot, ka tā turpināties nevarēja, pārmaiņām jānotiek. Saprotam arī to, ka šobrīd saskaņotais 155 nodaļu tīkls ir pagaidu variants, lai iegūtu laiku un nostiprinātu jaunos “Latvijas pasta” pakalpojumus, kas aizvietos līdzšinējo apkalpošanu nodaļās, un iedzīvotāji pie tiem pierastu,” vērtē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Viņš pārstāvējis LPS viedokli sarunās ar pastu un domā, ka priekšā vēl daudz darāmā. Piemēram, “Latvijas pasta” pensiju piegādes pakalpojums, kas neietilpst uzņēmuma universālā pakalpojuma grozā, taču sevišķi lauku iedzīvotāju vidū ir ierasts un nepieciešams, – tas valdībai būtu jāformulē kā “Latvijas pasta” nefinanšu mērķis, kura nodrošināšanai jāparedz arī speciāla dotācija.

Pārvietojas uz novadu telpām
Sākotnēji sasteigto “Latvijas pasta” plānu pērn asi kritizēja Dienvidkurzemes novada priekšsēdētājs Aivars Priedols, izsakot arī oriģinālu ideju – ja reiz pasts savus pakalpojumus nevarot sniegt, to pēc apmācības varētu nodrošināt pašvaldību darbinieki. Tagad, sazinoties ar A. Priedolu, Dienvidkurzemes novada vadītājs bija pārliecināts par ko citu. “Ja vienosimies un darīsim kopīgi, arī reģionos noturēsimies ļoti ilgi. Mūsu novadā pasts tagad darbojas administratīvajā centrā Grobiņā. Domāju, ka tas ir veids, kā iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus varam nodrošināt arī visā valstī,” vērtē A. Priedols.

Attiecībā uz savu ideju par pasta pakalpojumu pilnīgu pārņemšanu pašvaldībām viņš tagad atzīst – specifika pārāk liela, piemēram, par ārstu taču arī ikviens un uzreiz nevarot izmācīties. Tādēļ – jāvienojas un jādara kopīgi, pašvaldībām piemērotas telpas taču ir.

Pārceļas uz lielveikaliem
Bauskas novada iedzīvotājiem pasta un maksājumu pakalpojumus klātienē sniedz pasta nodaļas Bauskā, Iecavā un Vecumniekos. Avīze “Bauskas Dzīve” informējusi, ka “Latvijas pasts” sācis sarunas, lai Bauskas pasta nodaļu ierīkotu tirdzniecības centrā “Rimi Bauska”. Līgums vēl neesot noslēgts. “Latvijas pasta” pārstāve izteikusies, ka uzņēmuma prioritāte ir klātienes apkalpošanu pielāgot klientu vajadzībām un paradumiem, tādēļ viens no stratēģiskajiem attīstības virzieniem paredzot pasta nodaļu ierīkošanu tirdzniecības centros. Tādējādi klienti pasta nodaļas apmeklējumu varētu apvienot ar ikdienas iepirkšanos. Tas arī nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu ratiņiem, labu piebraukšanu un atbilstošu stāvlaukumu, kā arī klientiem ērtu darbalaiku.

Ietaupījumus nesaskata
“Ar “Latvijas pasta” vadību tiekamies regulāri, un tikpat regulāri mums notiek arī stīvēšanās par preses piegādes tarifiem. Pēdējā tikšanās notika šā gada janvārī, centrālais jautājums bija par “Latvijas pasta” vēlmi mainīt preses piegādes laikus un grafikus. Labi, ka šīs izmaiņas nav tikai paša pasta pārziņā – universālā pakalpojuma sniegšanas pienākumi ir noteikti likumā, visas izmaiņas jāsaskaņo regulatorā un citās valsts institūcijās.

Mēs jau esam piekāpušies, ka preses izdevumus vairs nepiegādā pirmdienās, lai gan no valsts par piegādes pakalpojuma nodrošināšanu “Latvijas pasts” saņem ievērojamas valsts dotācijas. Runas par vēl tālāku piegādes pakalpojumu samazināšanu ir pilnīgi nepieņemamas. Tam esam kategoriski pret, un arī pastam būtu jāsaprot, ka turpmāka pakalpojumu ierobežošana samazinās gan tā ieņēmumus, gan arī valsts dotācijas,” par sadarbību ar “Latvijas pastu” izteicās izdevniecības “Latvijas Mediji” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Kļavin­skis. Viņš arī atzīst, ka izdevējiem neesot zināms un saprotams, kādus ietaupījumus kārtējās “Latvijas pasta” reformas dos, vai tās galu galā neatstās iespaidu uz pasta kopējiem tēriņiem un atkal nebūs jārunā par preses piegādes tarifu celšanu. Piemēram, labi domātā nodaļu pārcelšana uz tirdzniecības centriem visdrīzāk nedošot nekādu ietaupījumu pieejamo finanšu izlietojuma ziņā, jo šajos centros esot ļoti augstas telpu nomas maksas – nereti četrkārt lielākas nekā citu pārvaldītāju īpašumos. Nemaz nerunājot par izmaksām, kas saistītas ar jaunu telpu aprīkošanu, dizainu un konceptu, ko “Latvijas pasts” mainot bieži un neizprotami.
— Ilmārs Randers

Pēc pārcelšanās strādā arī brīvdienās

Jelgavas centra pasta nodaļa, kas atradās Katoļu ielā 2b, pērn oktobrī pārcēlās uz jaunām telpām Driksas ielā, tirdzniecības centrā “Pilsētas pasāža”. Jaunā adrese ir vien simt metru attālumā no vecās, taču izmaiņas ir būtiskas. Proti, pasts kļuvis klientiem pieejamāks un tagad strādā arī sestdienās un svētdienās no pulksten 9 līdz 18, kas vecajās telpās nenotika.

Pasta nodaļā satiktā staļģeniece agrākā skolotāja Biruta Liepa stāsta, ka viņu izmaiņas neuztrauc. “Gribētos, lai ir kā agrāk, kad pasta nodaļas bija arī laukos,” teic B. Liepa. Tomēr viņa atzīst, ka personīgi ar problēmu risinājumiem pastā var tikt galā. Vēl pirms gada pasta nodaļa bija arī Staļģenē. Šoreiz B. Liepa uz pastu bija atnākusi, lai atmuitotu no Baltkrievijas atsūtītu grāmatu.

Savukārt kāda cita kundze centra pasta nodaļā vēlējās nosūtīt naudu kādam nezināmam cilvēkam, kas bija ziņojis, ka nokļuvis nelaimē. Pasta darbiniece Inga Fišmeistere sievieti no šī soļa centās atrunāt. “Bet viņš raksta: “Mana karaliene!” Mani tā neviens vīrietis dzīvē nav uzrunājis,” iebilda kundze, iespējams, 70+ gadu vecumā. Tomēr maksājums netika pieņemts. Sarunā ar “Zemgales Ziņām” I. Fišmeistere piebilda, ka tādu gadījumu, kad no veca cilvēka mēģina izmānīt naudu, diemžēl ir daudz.

Pasta nodaļas vadītājas vietas izpildītāja Kristīne Kalniņa teic, ka pārcelšanās uz jaunajām telpām ir iešana līdzi laikam: “Samazinās pasta darba apjoms, samazinās arī telpas.” Jaunajā vietā telpas esot vieglāk sakopt, kā arī uzraudzīt.

“Latvijas pasts” informē, ka jau divas pasta nodaļas Jelgavā atrodas tirdzniecības centros. Tāda ir arī Pārlielupē, “RAF Centrā”. Pasta nodaļu ierīkošana tirdzniecības centros ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, lai pasta un maksājumu pakalpojumi būtu tuvāk cilvēku ikdienas paradumiem un sasniedzami plašam klientu lokam.

“Latvijas pasta” pakalpojumi klātienē Jelgavā pieejami trīs pasta nodaļās – Dobeles šosejā 7, RAF pasta nodaļā, kas strādā tirdzniecības centrā “RAF Centrs” (Rīgas ielā 48), un centra pasta nodaļā, kas atvērta Driksas ielā 4, tirdzniecības centrā “Pilsētas pasāža”.
— Gaitis Grūtups

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.