Pats savas augsnes kaldinātājs

Raudzēts mēslojums mazdārziņiem – īpaši noderīgs cenu pieauguma apstākļos

Minerālmēslu cenas jau kopš pagājušā gada rudens pamazām palielinājās, un nu atsevišķi veidi ir vairākkārt dārgāki nekā pērn. Tātad ir īstais laiks vismaz dārza barošanā kļūt neatkarīgiem no ražotāju cenu diktāta un pašiem gatavot augsnes bagātinātājus.

Kam dārzā ir nātres, tie noteikti jau brūvē no tām vircu. Ja arī to nedara, tad zina, ka tā ir vienkārši pagatavojama un labi der siltumnīcas tomātiem un citiem “ēdelīgiem” augiem. Taču vircai ir viena nejauka blakne – tā ellīgi smird. Mazdārziņā pēc laistīšanas smako kā vircas bedrē. Turklāt jāuzmanās, ka netrāpa uz rokām, drēbēm vai apaviem.

Sertificēta permakultūras dizainere Guna Zālamane piedāvā cita veida raudzējumu ar vēl jaudīgāku iedarbību un bez nepatīkamās smakas, turklāt nevajadzēs satraukties arī tiem, kam dārzā nav nātru.

Gluži kā skābēti kāposti

G.Zālamanes recepte ir vienkārša un pagatavojama vairākkārt pavasara/vasaras sezonā. Tā arī atšķiras no nātru vircas, kurai derīgas jaunas un neizziedējušas nātres, plūktas apmēram līdz Jāņiem.

Šim raudzējumam der visu veidu zaļumi, kas vien pieejami dārzā. Agrākā pavasarī tajā var likt izravētās nezāles. Jā, arī gārsu, pienenes un vārpatu. Vēlāk tā var būt pļauta zāle ar visdažādāko augu sastāvu. Ņemam zaļajai masai atbilstošu trauku – svarīgi, lai tam var uzlikt vāku. Vajadzētu aizpildīt 2/3 vai 3/4 tilpuma, ne vairāk. Tiktāl līdzīgi kā nātru vircas gatavošana, bet tad sākas atšķirīgais.

Aizejam līdz tuvējai mežmalai, koku audzei vai kādas ūdenstilpes malai un tur paņemam pāris sauju augsnes. Dažādās vietās mīt atšķirīgi mikroorganismi. To var bērt pa tiešo traukā, bet G.Zālamane to saber zeķē. Un sanāk tāds kā “tējas maisiņš”, ko iemērkt raudzējumā. Pieber zaļajai masai pāris sauju cukura, taču der arī ievārījums, piemēram, uz 100 litru mucu vajadzēs kādu litru “zaptes”.

G.Zālamane iesaka raudzējumam pievienot arī sauju pašmāju ražotāja “Bioefekts” mikroorganismus saturošo līdzekli “Biomikss”, kurā ir visvairāk augsnei derīgo mikroorganismu.

Pārlej ar ūdeni. Kamēr ārā auksti, trauku vajadzētu turēt siltumnīcā, jo, ja būs aukstāk nekā septiņi astoņi grādi, fermentācijas process nenotiks pareizi. Trauku noēno, uzliek vāku, taču nenoslēdz pilnībā – gaisam ir jāpiekļūst. Šis process ļoti atgādina tradicionālo kāpostu vai gurķu skābēšanu, kad pa trauku rosās pienskābās baktērijas.

Rūgšanas ātrums atkarīgs no temperatūras. Karstā laikā tam vajag vien trīs četras dienas. Pavasarī, kad tiks raudzētas pirmās nezāles un to saknes, process varētu aizņemt nedēļu, pat pusotru. Zāle šādā procesā kļūst tāda kā apvārīta. Ierastās vircas smakas nebūs – būs skābējuma aromāts.

Lai iegūtu nākamo raudzējumu, no iepriekšējā jāatstāj kāda piektā daļa ieraugam (līdzīgi kā maizei). Atkal traukā liek zaļo masu, cukuru un “Biomikss” sauju un raudzē nākamo porciju. “Tā “palaiž” rūpnīcu, kas aizstāj govi līdz pat pusaugustam,” joko permakultūras dizainere G.Zālamane.

Īpašais čempions – tauksakne

Permakultūras dizainere uzsver, ka raudzējumā labāk likt daudzveidīgus augus, jo no katra mēslojums iegūst ko savu. Ar zāles pļāvēju pļautā zālē parasti arī ir pa druskai no visa kā. Tikai zāle raudzējot biežāk jāapmaisa, jo tā ir blīva. Bet arī sadalās tā ātrāk.

Taču ir kāds augs, kura raudzējums augiem liek uzgavilēt, – tā ir tauksakne. Tā ar savu sakņu sistēmu no dziļiem slāņiem piesaista daudz dažādu barības vielu. Ja ar tauksaknes raudzējumu nomiglo stādus, tad jau otrajā dienā redzams, cik tie ir “priecīgi”. Tauksakni raudzējumam var plūkt pat divas reizes sezonā: pirmo reizi ap Jāņiem, tad jūlija otrajā pusē.

Var raudzējumam pielikt arī kosu, jo tā bagātinās mēslojumu ar silīciju, kas stiprinās augu stublājus.

Gunai Zālamanei patīk raudzēt augus ar lielu zaļo masu, piemēram, facēliju, gurķu mētru, arī nātri (līdz Jāņiem). Raudzējumā var likt arī kultūraugus, piemēram, salātus, dažādas dārzeņu lapas. Nebūtu ieteicams likt alopātiskos augus jeb tādus, kas izdala vielas, kuras kavē citu augu augšanu, piemēram, vērmeles.

Miglo un laisti

Iegūto raudzējumu lieto kā šķidro mēslojumu. Pavasarī, kad tā mazāk, to var izmantot stādu apsmidzināšanai. Tad iegūto raudzējumu atšķaida ar ūdeni proporcijā 1:10. Vēlāk, kad jau būs tik daudz, ka varēs arī laistīt, šķaida 1:5–1:10. Bet, ja zeme pavisam slapja, var arī nešķaidītu liet.

Šim raudzējumam ļoti vērtīgi ir arī biezumi. Tos nekādā ziņā nevajadzētu liet ārā. Biezumus var palikt zem mulčas kārtas. Vienkārši apliekot ap augiem, tie izžūs un tiem vairs nebūs īstas vērtības. Savukārt zem mulčas biezumi paaugstina augsnes mikrobioloģisko aktivitāti. Tas ir īstens kārums sliekām, kas tad ražo biohumusu, par kura labo ietekmi uz augsni zina katrs dārzkopis.

Ar raudzējumu augus ieteicams liet līdz augusta vidum, ne ilgāk. Protams, ja siltumnīcā uz to laiku vēl raženi tomāti, tad tos var turpināt barot.

Arvien auglīgāka

G.Zālamane atzīst, ka nav kompostēšanas entuziaste, – tad daudz vērtīgā paliek tur, kur ir komposta kaudze. Viņasprāt, ar šādu raudzējumu un augsnes mulčēšanu kompostēšana norisinās turpat pie augiem. Tādā veidā tiek iegūta dzīva augsne, kurā visi “ēd pilnām mutēm”, un kultūraugiem pieejamas visas nepieciešamās minerālvielas, jo zemē jau tās ir, tikai dažkārt augam nepieejamas.

Permakultūras dizainere šo dārza auglības veidošanas metodi salīdzina ar ražošanu. Augsnei tiek raudzējums, kuru pazemes “pilsoņi” – mikroorganismi un citas dzīvās radības – pārstrādā izejvielās augiem, kas savukārt ražo labumus mums. Kaut ko no tiem mēs patērējam, bet pārpalikumi mums jāatdod atpakaļ, lai process var turpināties.

G.Zālamane skaidro, ka šīs metodes lielais pluss ir tas, ka augsne ar katru gadu kļūst auglīgāka. Tas nozīmē, ka pēc laika var strādāt mazākā platībā, bet aizvien iegūt to pašu ražu. Protams, pirmajā gadā brīnumus gaidīt nevajag, rezultāti parādās jau otrajā, savukārt trešajā gadā ir burtiski auglības sprādziens.

Teksts: Kristīne Sēnele

Foto: pixabay.com