Pēc ieceļošanas Latvijā lidostā “Rīga” varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu

Ieceļojot Latvijā, lidostā “Rīga” varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

Tāpat satiksmes ministrs atzīmēja, ka no EK pārstāvjiem saņēmis visiem ES dalībvalstu satiksmes ministriem adresētu vēstuli, kurā EK brīdina par vienpusēju ierobežojumu noteikšanu ceļošanai ES robežās.

Linkaits sēdes laikā arī kolēģiem retoriski vaicāja, cik liela ir varbūtība, ka no apmēram 5000 pasažieriem, kas ik dienu ielido lidostā “Rīga”, izdosies atrast kaut vienu omikrona paveida gadījumu.

“Kāds būs faktiskais ieguvums? Tas nodarītu kaitējumu mūsu aviācijas nozarei,” teica satiksmes ministrs, kurš reizē norādīja, ka VM ierosinātais šīs prasības spēkā stāšanās termiņš ir nesamērīgs, un tas būtu jāpārceļ vismaz līdz 5.decembrim.

Tāpat lēmumam testēt visus ar sabiedrisko transportu ieceļojušos nepiekrita arī finanšu ministrs, kurš skaidroja, ka gadījumā, ja šāda prasība tiktu noteikta, cilvēki, kuri nevēlas vakcinēties, izmantotu prasību Latvijā ieceļot caur sauszemes robežām, piemēram, izmantojot Igaunijas vai Lietuvas lidostas un tālāku ceļu mērojot ar privātajām automašīnām. Reirs arī norādīja, ka lēmumam nav ekonomiska izvertējuma, kas šajā gadījumā būtu nepieciešams.

VM paredz, ka prasība neattiektos uz cilvēkiem ar diplomātiskajām pasēm. Reirs šo izņēmumu attiecināja uz lēmuma pieņemšanas kārtību. “Varbūt tāpēc mēs pieņemam tādus lēmumus, ka mums ir diplomātiskā pase? Varbūt pieņemam tādus lēmumus kā visiem?” vaicāja finanšu ministrs.

Nepatiku pret obligātu testēšanas prasību pauda arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš uztraucās, ka sabiedrība varētu šādu prasību nesaprast un uzskatīt par necaurspīdīgu, jo tā nav pietiekami labi argumentēta.

Bordāns teica, ka sabiedrībā šo lēmumu uztvers kā iepriekš nepaskaidrotu un necaurspīdīgu situāciju. Viņš sacīja, ka cilvēkiem vajadzētu ļaut testēties brīvprātīgi, vienlaikus uzsverot, ka šis lēmums nav kārtīgi sagatavots, jo tam iepriekš nav bijis atbalsta Operatīvās vadības grupas formātā.

Tāpat pret lēmumu bija arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP). “Es parasti neizsakos šajā sadaļā, bet esmu pret nesaprātīgiem lēmumiem, kuriem ir lielas sekas,” sacīja labklājības ministrs.

Tikmēr atbalstu obligāto testu noteikšanai pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Viņš uzskatīja, ka savu valdības kolēģu argumentos saklausījis ļoti daudz spekulāciju, uzsverot, ka nepiekrīt satiksmes ministra interpretācijai ar EK paziņojumu saistībā ar ceļošanas prasību noteikšanu dalībvalstīm.

Pavļuts akcentēja, ka obligātas testēšanas prasības noteikšana Latvijai palīdzētu iegūt laiku un likt vīrusa jaunajam paveida šķēršļus tā izplatībā Latvijas teritorijā.

“Nav runas par to, ka ceļošana tiktu ierobežota, atskaitot tikai vienu testa prasību,” atzīmēja veselības ministrs.

Tāpat viņš atgādināja kolēģiem, ka lēmumam bijis politisks atbalsts pirmdienas, 29.novembra, valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē, un šajā gadījumā tai būtu jābūt tieši politiķu atbildībai uzņemties atbildību par lēmumiem, kuros līdz galam nav skaidras tehniskās detaļas.

Veselības ministrs rosināja testēšanas prasību noteikt uz 14 dienām, jo paredzēts, ka tieši divu nedēļu laikā zinātniekiem būs izdevies gūt plašāku ieskatu par pašlaik nezināmo Covid-19 omikrona paveidu.

VM rīkojuma anotācijā norāda, ka, tā kā nav zināma antigēna testu efektivitāte jaunā vīrusa noteikšanai, kā arī jaunā vīrusa paveida identificēšana ir iespējama tikai no paraugiem, kas paņemti vīrusa RNS noteikšanai, plānots noteikt, ka ieceļotājiem derīgs būs tikai Covid-19 tests vīrusa RNS noteikšanai jeb jau minētais PĶR tests.

Tāpat tika plānots, ka gan Valsts robežsardze, gan Valsts policija ir tiesīgas lūgt uzrādīt dokumentu par veikto testu. Ieceļotājiem ir būtu iespēja brīvprātīgi veikt Covid-19 testu lidostā “Rīga”.

VM paredzēja arī izņēmumus testu veikšanai ieceļojot Latvijā, proti, tie ir visi izņēmumi, kam piemēro ceļošanas izņēmumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epidemioloģiskās drošības prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai. Taču netiek paredzēts izņēmums testa veikšanai tranzīta pasažieriem, jo šie pasažieri ceļojuma laikā atrodas ciešā kontaktā ar pārējiem pasažieriem, kas ceļo uz Latviju, tādēļ viņiem epidemioloģiskās drošības nolūkā ir jāveic Covid-19 tests, tāpat kā visiem pārējiem pasažieriem, kas ieceļo Latvijā.

Izņēmumi attiektos uz pārvadātāju apkalpes locekļiem, diplomātiem, kā arī personām, kas pāri robežai dodas pildīt savus darba pienākumus, uz izglītības iestādi vai uz ārstniecības iestādēm.

Foto: pixabay.com