Ieceļojot
Latvijā, lidostā “Rīga” varēs veikt brīvprātīgu
Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi
rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Šāds
lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē
un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19
vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī
vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.
Jau
ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas
diskusijas.
Dodoties
pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu
nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs
finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi,
izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem
jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā
variantā jāveic balsojums.
Īpašus
iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes
ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības
lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka
jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas
apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas
Komisija (EK).
Tāpat
satiksmes ministrs atzīmēja, ka no EK pārstāvjiem saņēmis
visiem ES dalībvalstu satiksmes ministriem adresētu vēstuli, kurā
EK brīdina par vienpusēju ierobežojumu noteikšanu ceļošanai ES
robežās.
Linkaits
sēdes laikā arī kolēģiem retoriski vaicāja, cik liela ir
varbūtība, ka no apmēram 5000 pasažieriem, kas ik dienu ielido
lidostā “Rīga”, izdosies atrast kaut vienu omikrona
paveida gadījumu.
“Kāds
būs faktiskais ieguvums? Tas nodarītu kaitējumu mūsu aviācijas
nozarei,” teica satiksmes ministrs, kurš reizē norādīja, ka
VM ierosinātais šīs prasības spēkā stāšanās termiņš ir
nesamērīgs, un tas būtu jāpārceļ vismaz līdz 5.decembrim.
Tāpat
lēmumam testēt visus ar sabiedrisko transportu ieceļojušos
nepiekrita arī finanšu ministrs, kurš skaidroja, ka gadījumā, ja
šāda prasība tiktu noteikta, cilvēki, kuri nevēlas vakcinēties,
izmantotu prasību Latvijā ieceļot caur sauszemes robežām,
piemēram, izmantojot Igaunijas vai Lietuvas lidostas un tālāku
ceļu mērojot ar privātajām automašīnām. Reirs arī norādīja,
ka lēmumam nav ekonomiska izvertējuma, kas šajā gadījumā būtu
nepieciešams.
VM
paredz, ka prasība neattiektos uz cilvēkiem ar diplomātiskajām
pasēm. Reirs šo izņēmumu attiecināja uz lēmuma pieņemšanas
kārtību. “Varbūt tāpēc mēs pieņemam tādus lēmumus, ka
mums ir diplomātiskā pase? Varbūt pieņemam tādus lēmumus kā
visiem?” vaicāja finanšu ministrs.
Nepatiku
pret obligātu testēšanas prasību pauda arī tieslietu ministrs
Jānis Bordāns (JKP), kurš uztraucās, ka sabiedrība varētu šādu
prasību nesaprast un uzskatīt par necaurspīdīgu, jo tā nav
pietiekami labi argumentēta.
Bordāns
teica, ka sabiedrībā šo lēmumu uztvers kā iepriekš
nepaskaidrotu un necaurspīdīgu situāciju. Viņš sacīja, ka
cilvēkiem vajadzētu ļaut testēties brīvprātīgi, vienlaikus
uzsverot, ka šis lēmums nav kārtīgi sagatavots, jo tam iepriekš
nav bijis atbalsta Operatīvās vadības grupas formātā.
Tāpat
pret lēmumu bija arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
“Es parasti neizsakos šajā sadaļā, bet esmu pret
nesaprātīgiem lēmumiem, kuriem ir lielas sekas,” sacīja
labklājības ministrs.
Tikmēr
atbalstu obligāto testu noteikšanai pauda veselības ministrs
Daniels Pavļuts (AP). Viņš uzskatīja, ka savu valdības kolēģu
argumentos saklausījis ļoti daudz spekulāciju, uzsverot, ka
nepiekrīt satiksmes ministra interpretācijai ar EK paziņojumu
saistībā ar ceļošanas prasību noteikšanu dalībvalstīm.
Pavļuts
akcentēja, ka obligātas testēšanas prasības noteikšana Latvijai
palīdzētu iegūt laiku un likt vīrusa jaunajam paveida šķēršļus
tā izplatībā Latvijas teritorijā.
“Nav
runas par to, ka ceļošana tiktu ierobežota, atskaitot tikai vienu
testa prasību,” atzīmēja veselības ministrs.
Tāpat
viņš atgādināja kolēģiem, ka lēmumam bijis politisks atbalsts
pirmdienas, 29.novembra, valdošās koalīcijas partiju sadarbības
sanāksmē, un šajā gadījumā tai būtu jābūt tieši politiķu
atbildībai uzņemties atbildību par lēmumiem, kuros līdz galam
nav skaidras tehniskās detaļas.
Veselības
ministrs rosināja testēšanas prasību noteikt uz 14 dienām, jo
paredzēts, ka tieši divu nedēļu laikā zinātniekiem būs
izdevies gūt plašāku ieskatu par pašlaik nezināmo Covid-19
omikrona paveidu.
VM
rīkojuma anotācijā norāda, ka, tā kā nav zināma antigēna
testu efektivitāte jaunā vīrusa noteikšanai, kā arī jaunā
vīrusa paveida identificēšana ir iespējama tikai no paraugiem,
kas paņemti vīrusa RNS noteikšanai, plānots noteikt, ka
ieceļotājiem derīgs būs tikai Covid-19 tests vīrusa RNS
noteikšanai jeb jau minētais PĶR tests.
Tāpat
tika plānots, ka gan Valsts robežsardze, gan Valsts policija ir
tiesīgas lūgt uzrādīt dokumentu par veikto testu. Ieceļotājiem
ir būtu iespēja brīvprātīgi veikt Covid-19 testu lidostā
“Rīga”.
VM
paredzēja arī izņēmumus testu veikšanai ieceļojot Latvijā,
proti, tie ir visi izņēmumi, kam piemēro ceļošanas izņēmumus
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epidemioloģiskās drošības
prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai. Taču netiek
paredzēts izņēmums testa veikšanai tranzīta pasažieriem, jo šie
pasažieri ceļojuma laikā atrodas ciešā kontaktā ar pārējiem
pasažieriem, kas ceļo uz Latviju, tādēļ viņiem epidemioloģiskās
drošības nolūkā ir jāveic Covid-19 tests, tāpat kā visiem
pārējiem pasažieriem, kas ieceļo Latvijā.
Izņēmumi
attiektos uz pārvadātāju apkalpes locekļiem, diplomātiem, kā
arī personām, kas pāri robežai dodas pildīt savus darba
pienākumus, uz izglītības iestādi vai uz ārstniecības iestādēm.
Foto:
pixabay.com
