LETA
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pildītu streika prasību izpildi, pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks, aģentūru LETA informēja LIZDA.
Kā norādīja LIZDA, nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA arodbiedrības Padome ar balsu vairākumu šodien ir lēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai tomēr dažādos normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi.
Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu tiks uzsākts visas Latvijas pedagogu streiks.
LIZDA norāda, ka daļa no streika prasībām tiek pildītas, tomēr joprojām esot būtiska daļa streika prasību, kas netiek pildītas. Valdībai 7.februārī bija jāapstiprina rīkojums par algu paaugstināšanas grafiku, kas netika izdarīts.
Arodbiedrība nevarot piekrist, ka nauda grafika izpildei tiek saistīta tikai ar skolu tīkla optimizāciju un netiek pārskatītas viena skolēna vidējās izmaksas. Tas nozīmējot, ka 2022.gada algas pielikums būs pēdējais algas pielikums.
Savukārt slodžu balansēšana tiks sākta tikai trīs pedagogu grupām, pārējās atstājot novārtā. Slodžu balansēšana pašlaik plānota vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, pirmsskolas pedagogiem un profesionālās ievirzes pedagogiem.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka pedagogam nav jāsāp galvai, kur tiks ņemta nauda viņa algai. Turklāt jau tagad esot saprotams, ka no skolu tīkla sakārtošanas visi trūkstošie līdzekļi netiks iegūti.
Vanaga arī uzsvēra, ka politikas veidotāji patlaban nepilda kā minimums piecus pašu akceptētos normatīvos aktus.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem. Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija vakar jāapstiprina valdības sēdē.
LIZDA aģentūrai LETA papildus norādīja, ka, lai gan saskaņošanas sarunu gaitā tā bija panākusi šķietamas vienošanās ar IZM, pašreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē.
Analizējot IZM veiktos finanšu ietekmes aprēķinus, LIZDA secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams. Streika vienošanās izpildes sarunas bija ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.
Papildus IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi – papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.
Papildus tam valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro. Nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.
Jau ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.
Foto: no arhīva
Reklāma